Ziemeļīrijā (Tuaisceart Éireann) tagad gruzd dzirkstele, kura var aizdedzināt pulvera mucu. Īri sāk aktīvāk izteikt savu neapmierinātību ar Lielo Brāli. Var atsākties masu protesti un pretošanās. Angļi un to pakalpiņi, protams to cenšas nonivelēt līdz pāris simtu huligānu līmenim, tomēr der atcerēties, ka īru naids pret angļu okupantiem ir jau vismaz četrsimt gadus vecs. Un tā nav nekad bijusi tikai virtuves opozīcija, jo īri nav baidījušies iziet ielās, lai patriektu angļus no savas zemes.

Lai cik dīvaini tas nebūtu, tomēr Lielbritānijas valdība neapzinās savu statusu Ziemeļīrijā, jo tā uzskata to par sev piederošu teritoriju. Šāda pasaules uztvere britu apziņā ir koloniālisma sekas, kad tajos nostiprinājās uzskats, ka pasaule un jūras pieder viņiem. Skumji, jo patiecoties šai uztvere mirst cilvēki. Tādēļ Gordonu Braunu (Gordon Brown) droši var likt blakus tādiem asiņu izlējējiem kā Omar Hassan Ahmad al-Bashir (عمر حسن أحمد البشير), Ramzan Akhmadovich Kadyrov un Kim Jong-il (김정일).