Ziemeļīrijā (Tuaisceart Éireann) tagad gruzd dzirkstele, kura var aizdedzināt pulvera mucu. Īri sāk aktīvāk izteikt savu neapmierinātību ar Lielo Brāli. Var atsākties masu protesti un pretošanās. Angļi un to pakalpiņi, protams to cenšas nonivelēt līdz pāris simtu huligānu līmenim, tomēr der atcerēties, ka īru naids pret angļu okupantiem ir jau vismaz četrsimt gadus vecs. Un tā nav nekad bijusi tikai virtuves opozīcija, jo īri nav baidījušies iziet ielās, lai patriektu angļus no savas zemes.

Lai cik dīvaini tas nebūtu, tomēr Lielbritānijas valdība neapzinās savu statusu Ziemeļīrijā, jo tā uzskata to par sev piederošu teritoriju. Šāda pasaules uztvere britu apziņā ir koloniālisma sekas, kad tajos nostiprinājās uzskats, ka pasaule un jūras pieder viņiem. Skumji, jo patiecoties šai uztvere mirst cilvēki. Tādēļ Gordonu Braunu (Gordon Brown) droši var likt blakus tādiem asiņu izlējējiem kā Omar Hassan Ahmad al-Bashir (عمر حسن أحمد البشير), Ramzan Akhmadovich Kadyrov un Kim Jong-il (김정일).

Speaking on Wednesday, one of the mutineers in Dhaka told the BBC that the guards had had to take up arms to resolve problems with their officers.

“Our families might suffer because of what we have done, but they have been exploiting us for more than 200 years,” the man said. bbc.co.uk

গণপ্রজাতন্ত্রী বাংলাদেশ
Vakar bengāļu zemē sākas robežsargu dumpis, kurā, jau pirmajā dienā, tika nogalināti aptuveni piecdesmit cilvēki (diemžēl precīzu datu nav). Sacelšanās ir sākusies, jo ļoti ilgi neesot izmaksātas algas. Iespējams ir vēl kādi, pašlaik, nezināmi iemesli.

Uzmanību piesaistīja dumpinieka vēlme atbrīvoties no paverdzināšanas divsimt gadu garumā. Šādu velmi izteica demokrātiskas valsts pilsonis, kurā 98% procenti no valsts iedzīvotajiem ir bengāļi, līdz ar to etniskam naidam nav pamata. Visticamāk šis vīrs bija domājis Bangladešas koloniālo vēsturi un šodienu. Lai arī kopš 1971. gada tā ir neatkarīga, tomēr imperiālisma ēnā tā dzīvo vel arvien. Bengāļu valstī ir saceltas Rietumu pasaules uzņēmumu rūpnīcas, kurās bengāļu proletariāts pavada lielāko daļu dienas, par to saņemot grašus. Eiropiešu un amerikānu buržuji ir tur, jo zina, ka tā ir jaunā Ķīna. Ķīna un tās strādnieks tiem vairs neliekas izdevīgi, pārāk lielo izmaksu dēļ. Tamdēļ Bangladešā cilvēki vergo, vārda tiešajā nozīmē, lai mēs spētu iegādāties jaunus apavus, apģērbu un citas lietas lētāk.

Atliek vien cerēt, ka šī sacelšanās nenovedīs valsti līdz pilsoņu karam vai pie līdzīga režīma kā Sarkano Khmeru laikā Kambodžā.