LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMAS DEPUTĀTS____________________________________________________________
Jēkaba ielā 11, Rīga, LV 1811 e-pasts:saeima@saeima.lv tālrunis: 7087111 Fakss: 70871006.augusts, 2010. gads
Nr.8/2-4-n/28-(9/10)Labdien!
Atvainojiet par novēloto atbildi! Vasarā dators nav labākais draugs.
Tā kā nepretendēju uz speciālista lauriem ekonomikā, atļaušos atbildēt samērā brīvā tekstā, paužot SAVAS domas.1. Nepamatots (spekulatīvs) nekustamo īpašumu cenu kāpums, manuprāt, tuvāko gadu laikā nav gaidāms. Tā liek domāt nepārdoto dzīvojamo telpu pārbagātība un pieticīgais biroju telpu piepildījums. Pie tam, šo nepārdoto, bet ekspluatācijā nodoto telpu apkure un uzturēšana kopumā, ieskaitot nodokļu nomaksu, maksā un maksā krietni, un tas varētu veicināt atbrīvošanos no šiem īpašumiem. Jāņem vērā arī “tautas atmiņa”. Ilgs laiks bija vajadzīgs, lai pēc “Banka Baltija” bankrota cilvēki atkal sāktu uzticēties bankām. Zviedrijā cik zinu (?), bija vajadzīgi teju 20 gadi, lai pēc krīzes cilvēki atkal kļūtu drošāki prāvu kredītu ņemšanā. Redzēs, kas notiks ar “uzturēšanās atļauju tirgu” — varbūt palielināsies pieprasījums pēc labiem īpašumiem Jūrmalā, Mežaparkā u.c., kur mājas varētu uzpirkt “austrumu kaimiņi”, piedevām saņemot Šengenas uzturēšanās atļaujas. Tomēr šaubos, vai tas notiks masveidīgi.
2. Runājot par nodokļu slogu darba ņēmējiem, prasīties prasās dežūrfrāzes par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu utt. Tādas tās laikam ir visu partiju programmās. Par stabilizējošo ieņēmumu avotu minot nekustamā īpašuma nodokļus. ZZS programmā ir ieraksts par progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (arī nekustamā īpašuma nodokļa) ieviešanu (sākot no 1000 LVL), kas varētu ļaut samazināt IIN pamatlikumi par 0,5 — 1,5%. Ņemot vērā (man nezināmos) solījumus valsts kreditoriem, šķiet nebūtu godīgi (kaut ļoti gribas) solīt IIN samazināšanu. Tomēr varētu runāt par IIN atlaidēm jaunizveidotām darbavietām, kas būtu atbalsts investīciju piesaistei. Diemžēl praksē jebkuras atlaižu iespējas uzņēmēji izmanto ļoti radoši, radot krietnus izdevumus to pielietojuma uzraudzībai.
3. Par izglītības sistēmu. Šķiet šobrīd galvenai cīņa ir par to, lai pamatskolas vecuma bērni vispār apmeklētu skolu. Tur gan lielākā atbildība gulstas uz pašvaldību pleciem. Tomēr ievērojami lielāks valsts finansējums mācību grāmatu (u.c. “skolas preču”) iegādei būtu labs atbalsts. Liela problēma ir arī mūžam mainīgie izglītības standarti un grāmatu izdevēju lobijs. Tas noved pie situācijas, ka pērnā grāmata šogad vairs nav derīga, jo mācību saturs manījies vai ,biežāk, skolotājs izvēlas gandrīz analoģiska satura, bet tomēr jaunizdotu grāmatu. Šajā jautājumā Izglītības ministrija jau krietni piedomā. Laba ziņa ir tā, ka beidzies “celtniecības burbulis”, kas veicināja skolas pamešanu, (pat nebeidzot 9 klases) un darba gaitu sākšanu, lai pelnītu “lielo latu”. Nu par pārmēru dāsnā nekvalificētā darbaspēka apmaksa ir pagātnē un pieaug jauniešu vēlme gūt normālu izglītību. Augstākās izglītības jomā noteikti ir jāveicina valsts augstskolu konkurēt spēja, jo cīņa par studējošajiem ir varena jau šodien. Lai izput privātās augtskoliņas, kuru sniegtā zināšanu kvalitāte ne vienmēr (un ne visur!) ir tā labākā. (Tāpēc jānostiprina “diplomu tirgotāju” uzraudzība). Šobrīd nemanu Ekonomikas ministrijas aktivitātes, kompetenti piedaloties prioritāšu plānošanā valsts pasūtījumos augstskolās. (Un vispār — Ekonomikas ministrija ir tik amorfs un neskaidrs veidojums, ka prasās vai nu to likvidēt vai arī deleģēt lielu daļu Finanšu u.c. ministriju tagadējo funkciju, lai tā patiesi kļūtu par valsts ekonomikas plānošanas mugurkaulu.). Šeit nepakavēšos pie pieaugušo tālākizglītības iespējām un izglītības, kuru valsts piedāvā sociālās palīdzības ietvaros (bezdarbnieku pārkvalificēšanās u.c.), kas prasa vēl garāku pārdomu stāstu.
4. Valsts īpašumā esošo uzņēmumu privatizācijai, šķiet, šobrīd, pirmkārt, jau nav īstais laiks. Otrkārt, runa varētu būt tikai par virkni nelielo uzņēmumu, kuri par uzņēmumiem tapuši “attīrot” ministriju struktūras. Stabilizējoties ekonomikai to cena varētu pieaugt. VAS “Latvijas Valsts Meži” un “Latvijas Dzelzceļa” privatizācijas iespējas pat nevēlos apspriest. Iespējams, nāksies nodot privātās (vai daļēji privātās) rokās kādus no Latvenergo meitasuzņēmumiem, tā sekmējot patiesu elektrības tirgus “atvēršanu”. Par “Latvijas Pasta” (privatizācijas uzsākšanu) un “Lattelecom” (privatizācijas pabeigšanu) vajadzētu atklāti un profesionāli diskutēt. Varbūt ar laiku to statusu arī varētu mainīt. Bet tikai — varbūt!
5. Runājot par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, es nevarēšu minēt konkrētus pasākumus, kuri būtu jāveic. Visvienkāršāk jau būtu atrakstīties, sakot, ka paģērēšu lielākus vecāku pabalstus, bērnudārzu būvniecību, abortu aizliegšanu utt. No vienas puses, gaidīti bērni ir ģimenes garīgās un materiālās stabilitātes rādītājs. Tātad — jo lielākas materiālās garantijas, jo vairāk bērnu ģimenē? Diemžēl Eiropas labklājības valstu pieredze ir pat pretēja! Esmu pārliecināts, ka bērnu skaitu ģimenē nosaka tradīcijas. Valstīs, kur stipras ģimenes tradīcijas un pati par sevi saprotama saikne starp vismaz 3 paaudzēm, bērnu skaits ir lielāks (Grieķija, Turcija, Balkānu valstis). Pilsēta ir bērniem nedraudzīga, jo ģimeni iespiež dzīvokļa kvadrātmetros, parasti, šķirti no vecvecākiem. Neesmu pētījis statistiku, bet pēc izjūtas apgalvošu, ka lielpilsētās ir lielāks šķirto laulību un vientuļo māmiņu procents. Pilsēta (un pārticība) aicināt aicina veltīt laiku sev — klubos, teātrī, karjerā. Esmu laucinieks un vienmēr esmu apgalvojis, ka lauki ir nācijas šūpulis. Nedrīkst vājināt Latvijas laukus, slēdzot skolas, kultūras namus, administratīvos centrus un attīstot tikai maģistrālos ceļus! Ģimenes viensētās, ciematos un piepilsētās, kur vecvecāki ar mazbērniem “rušinās” pa zemi, amatniecības darbnīcu vai iekopj tūrisma sētu, noteikti ir un būs “veselākas”. Tur arī veidojas ģimenes tradīcijas, jo kādam taču tā māja būs jāatstāj mantojumā…Ceru, ka manas atbildes, kaut novēlotas, Jūs apmierina. Tās ir manas domas un būtu bezjēdzīgi pārkopēt parijas programmu, kuru Jūs droši vien jau esat jau esat izlasījis.
Ar cieņu — Ingmārs Līdaka
N.B.
Manis nosūtītā iesnieguma teksts atrodams šeit.
Ingmāra Līdakas atbildes vizuālā kopija.
