Latvieši tomēr ir maza dīvaiņu tautiņa. Mēs stāvam un krītam par nacionālām vērtībām, tomēr nevīžojam izkopt savu sarunvalodu, tajā iepinot pārāk daudz rusicismus un anglicismus (vot, davai, fck, super), savai jaunajai paaudzei nedodam latviskus vārdus, bet gan meksikāņu seriālu titru burtus vai jeņķu iesaukas. Purnenē savstarpēji sarakstāmies angliski. Uzskatām, ka Latvija atrodas Austrumeiropā, lai gan mentāli un ģeogrāfiski esam Ziemeļos. Latvietis noveļ vainu par savām nedienām uz cittautiešiem, pat neapjaušot, ka visi AAA ir letiņi, arī pārsvarā kliķe un birokrāti sastāv no mums pašiem. Nacionalākos no svētkiem esam pārvērtuši par pikniku, kurā pamatuzdevumi ir pielieties un pierīties. Vairums no mums pat nezin tautasdziesmas (jā, arī līgodziesmas), rezultātā jēdz tikai ieslēgt Latvijas Radio 2, kur vienmelodiski maujot, kāds aicina piedzerties un mīlēt meitas. Protams neiztrūkstošs ir arī pēcjāņu reibuma brauciens ar auto, cenšoties izvairīties no pieķeršanas (šis ir baisi dīvaini, ļautiņi visādi cenšas pārkāpt likumus, izvairīties no nodokļiem, bet pēcāk nesaprot kādēļ valstī ir tāda nekārtība).
Mums ir svarīgas ģimenes vērtības, tomēr mūsu valstiņa izceļas uz kopējā fona, ar lielu ārlaulības bērnu skaitu, ar daudzajām vientuļajām mātēm, ar zemo dzimstību un pārāk daudz pamestiem bērniem. Redz, nav tad māmuliņas un tētiņi pratuši iemācīt šīs, skaļi deklamētās, vērtības nākamajai paaudzei.
Latvietis ienīst Briseli, bet mīl Londonu. Letiņam patīk lamāt valdību, bet kad ir iespēja pateikt kliķes pārstāvim ko sejā, tad letiņš kļūst par bijīgu ganiņu.
Kad latvietim jautā, par ko viņš balsos Saeimas vēlēšanās, viņš pārsvarā nezin, bet dziļi sirsniņā sēž vēlme nobalsot par latviskām vērtībām.

Latviešiem tik tuvais un mīļais polittehnologs Jurģis Liepnieks, ir sācis aizstāvēt ideju, ka zālītei, abpus Daugavai, ir jābūt brīvi iegādājamai un lietojamai. Tomēr es atļaušos oponēt, jo zāle, kā jebkurš cits apziņu paceļošs līdzeklis, izraisa atkarību no labsajūtas, kas rodas lietojot vielu. Mūsu ķermeņi un prāti ir iekārtoti tā, ka tie pieprasa šo laimi arvien lielākos daudzumos, kā arī vēlams lai tā būtu ilgāka un noturīgāka. Tamdēļ, zāle ir tikai pirmais solis. Der ieklausīties Dainas Blittes (bijusī probācijas dienesta darbiniece Detroitā) teiktajā:

Un lai man nestāsta, ka zālītes pīpēšana ir nekaitīga un to vajag legalizēt. Visi, pilnīgi visi, kuri pie manis nonāca kā heroīna vai kreka [kokaīna veids] lietotāji, bija sākuši ar zālīti.

Nogurušais dzinējs

Respektīvi, prāts vienmēr pieprasīs ko jaudīgāku, spēcīgāku un noturīgāku, vielu kas spēj aiznest izplatījumā un nenomest, atpakaļ uz zemes, tulītēji. Redz, tad jau zāle būs par īsu.

Jocīgi sanāk, Šķēle un Šlesers grib Latviju padarīt par melnstrādnieku zemi, kur vietējie vergo ostu dokos vai lidostu skrejceļos, bet augstskolās studē ārzemju studenti. Un tad vēl ir visādi Liepnieki, kuri, ar vielu palīdzību, mēģina panākt, ka nogurušajiem letiņu vergiem, viss apkārtējais liekas rožains un skaists. Citādi es nespēju izskaidrot Jurģa rūpes par dzīvniekiem.

Trīspadsmitā janvāra gada jubilejas priekšvakarā ir vēlme atsākt diskusiju par dažādām protesta formām un to iedarbību uz valdošo kliķi. Protams varam doties vecpilsētas ielās un klapēt stiklus pakalpiņu mājai Jēkaba ielā vai uzsliet teltis iepretim Valdiņam, tomēr atļaušos apgalvot šo burziņu bezjēdzīgumu, jo šīs darbības neietekmē visādu leiškalnu, līdaku un zīļu patiesos saimniekus. Pilsoņu neapmierinātības izpausmēm vajag vērsties tieši pret Andri, Aivaru un Aināru, lai šie izjūt tautas neapmierinātību ar šeptēšanos.

Tamdēļ iesaku pavasarī, vasarā vai kādā cita patīkamā laikā doties piknikā, izbraukumā zaļumos, pastaigā uz Puzi, Mākoņiem un Šleservillu. Un tur vienkārši uzturēties pie šo tipiņu mājas vārtiem, neviens mums nevar aizliegt atrasties uz ielas vai ceļa malā. Viņu nervi un prāts, palielinātu cilvēku uzturēšanos piemājā, izturēs nedēļu, varbūt divas (tam nav nozīmes)… Tad vadzim vajadzētu lūzt un šie gribēs zināt prasības.

Piedāvāju melnrakstu (manifestu):

Pieprasām tev Aivar/Andri/Ainār pamest šo valsti, jo tavas darbības rezultātā pārējā sabiedrības daļa tiek grūsta nabadzībā un postā. Tu savā centībā, padarīt Latviju par privātu bodīti, kur tirgošanās, kukuļošana, nepotisms un savu interešu nostādīšana augstāk pār kopējo labumu, esi piespiedis latviešus doties vergot trimdā. Tu esi atbildīgs par to ka pilsones un pilsoņi nespēj mīlēt mūsu Latviju, jo tā tiek saistīta ar tevis radīto un vadīto netīras politikas ķēķi. Un nevajag melst niekus caur savu reklāmistu mutēm, ka Latvija uzskata turīgos par sliktajiem, bet trūcīgos par labajiem, ka latvieši mākslīgi kultivē savstarpēju naidu. Ja tu no katra valstiska darījuma necenstos rast personīgu mantisku labu, tad nabago būtu mazāk, un mums nevajadzētu pārmaksāt par enerģiju, transportu, infrastruktūru, pārtiku, dzīvesvietu, jo izrādās šajās, tik sadzīviskajās, svērās tu esi iebāzis savu ķepu, brutāli apzogot katru Latvijas iedzīvotāju, atņemot milzīgu daļu no jau tā nelielajām algām, tad pēcāk nevajag brīnies par sabiedrībā valdošo riebumu pret tevi.

Tamdēļ pārdod savu un savas ģimenes mantu, sabāz paunās roklaižas, pārrauj jebkādus sakarus ar Latviju un dodies kur deguns rāda, tici, mums dzīve bez tevis būs labāka!

Kad svētdienas vakarā Latviju pāršalca ziņa par meteorīta nokrišanu, pie sevis pasmīkņāju, jo zināju, ka ja meteorīts ir spējis sasniegt zemi (augsni, pīšļus), nesadegot atmosfērā, tad tam ir jābūt paliela izmēra kosmiskajam ķermenim, kurš radītu spēcīgu sprādzienu (uzliesmojumu), ko varētu sajust netik vien Mazsalacā.

Ja pareizi atceros, tad pirmās ziņas par krātera nemeteorīgo izcelsmi bija jau tajā pašā dienā, kā arī radiācijas draudi tika noliegti.
Mans jautājums: Ko pirmdien tur darīja Lindas Mūrnieces nosūtītie ugunsdzēsēji, policisti, kā arī zemessardze? Atbilde visai triviāla. Vienkārši kā mazi puišeļi rakņājās pa lielu dubļu bedri. Lindas Mūrnieces bļaustīšanās par iztērētajiem valsts līdzekļiem ir smieklīga! Varu derēt, ka Bauskas pensionāru, sieviešu un bērnu trenkāšana izmaksāja daudz vairāk.

Sensācijas pamatā bija nekvalitatīvs žurnālistu darbs, kurš bija paviršs un neakurāts, jo publicētās ziņas tika balstītas uz nepārbaudītu, nedrošu informāciju.
Tik vien gribas zināt, ja šāds misēklis gadās ar vienu štrunta viltoto meteorītu, tad kādas drukātas vai mutiskas kļūdas mēs saņemam katru dienu no šo ziņnešu puses?

Beigās, lai kā arī man netīk Stendzinieks, tomēr viņa paziņojums ir izlasīšanas vērts un vērā ņemams, par argumentu nederēs viņa tuvās attiecības ar Šleseru. Jo nevien viņš palīdzēja iebīdīt Aināru Rīgas Domē, bet arī šie Latvijas zemās klases skribelētaji un muldētāji visos iespējamos mēdijos, kuri intervijās vien spēja izdvest maģisko frāzi: “Jā, Šlesera kungs, Jums taisnība…”

Redzot, ko ir spējīga mūsu pašu vēlēta valdība, lai tikai saņemtu nākamo devu naudas no aizdevējiem, nevilšus gribas viņus salīdzināt ar narkomāniem, jo lomkas viņiem ir atņēmušas pēdējās saprāta paliekas. Valdošajai kliķei ir dziļi nospļauties, vai pensionāri pārdzīvos ziemu, vai darbaspējīgie varēs atrast kādu iespēju nopelnīt līdzekļus iztikai un slimie izārstēt savas kaites. Kliķe paceļ nodokļus, apcērp pabalstus un pensijas, atņem naudu veselības aprūpei, tomēr sev klāt neķeras, tikai veic izmaiņas uz papīra, kurām ar reālo situāciju nav nekā kopēja. Tādēļ es tiešām ceru, ka Latvijas Republika nesaņems vairāk ne santīma, no visiem šiem glābējiem. Līdzekļi tikai traucē izkliedēt kliķi un sakārtot valsti. Diemžēl Latvijai ir jānokrīt pilnībā ar seju dubļos, lai spētu piecelties kājās.

Brāļi un māsas, redzot kā mūsu pašu vēlētie tautas kalpi, dzen nabadzībā Latvijas iedzīvotājus, nospļaujoties par tādu varbūtību, ka mēs to kādā brīdī iespējams garīgi un fiziski neizturēsim, rakstu šodien uzsaukumu.

Kādēļ jūs (ministri, deputāti un oligarhi) nesaprotat, ka izsalcis, dusmīgs un bezizejā esošs cilvēks spēj paveikt lietas kurām vairs var nebūt sasaiste ar morāles normām. Šāda spriedze rada nevien risku atrasties uz ielas vienkāršajiem pilsoņiem, kurus var apdraudēt laupītāji, bet arī valsts vīriem pašiem, jo nav izslēgts, ka kādu dienu pie jūsu māju durvīm var klauvēt linča tiesas kārs pūlis. Šim pūlim nekas cits neinteresēs, kā vien rast gandarījumu, iznīcinot izvēlēto upuri. Šādā gadījumā, valstī var izcelties masveidīgas nekārtības, kuru sekas var būt militāra diktatūra. Latvijas Republika var beigt pastāvēt, jo tā būtu izsmēlusi savus eksistences resursus. Tādēļ aicinu Valdi Dombrovski, sākt rīkoties racionāli, mūsu kopējo problēmu nevar atrisināt matemātiski, jo aiz katra skaitļa stāv cilvēki. Valstij ir jāvairo ienākumi, nevis tikai jāapcērp izdevumi, ir beidzot jāsamazina birokrātu armija un jāpārstāj likt politiķus visos iespējamos amatos (iesaku izstrādāt normu, ka politisko partiju biedri nedrīkst ieņemt amatu valsts uzņēmumos). Valstij ir jārod līdzekļi tautsaimniecības atjaunošanai, respektīvi infrastruktūras atjaunošana (dzelzsceļš, ceļi utt.), jaunu valsts nozīmes objektu celtniecība (slimnīcas, cietumi, skolas, elektrostacijas utt.), tās visas būtu papildus darbavietas un nodokļi, kuri nonāktu atpakaļ valsts Kasē. Lūdzu beidziet tēlot uzpūtīgo Aņanu! Ja nespējat paši to paveikt saviem spēkiem, tad pieņemiet darbā speciālistus, kuri var izstrādāt stratēģiju problēmu atrisināšanai. Tas izmaksās daudzas reizes lētāk, nekā pašreizējā haotiskā darbošanās.

P.S. Dombrovska kungs, es zinu, ka Jūsu lapa darbojas uz WordPress dzinēja, tādēļ pilnīgi droši esat saņēmis informāciju par saiti uz jūsu tīmekļa vietni no šejienes.