Mūžu vari censties dzīvot godīgi, maksāt nodokļus, būt laipnam, atdot savu sēdvietu sabiedriskajā transportā vecītim, grūtniecei vai kādam sirdzējam, neēst gaļu, lai kāds nemirtu, tomēr beigās valsts piespiež darīt šmuces neapzināti.

Redzi, režīms ir noteicis, ka katram darbspējīgajam nodokļu maksātājam ir jānogulda nauda kādā pensiju fondā, kura sekmīgās vai nesekmīgās darbības rezultātā, vecumdienās saņemsim pensiju. Savukārt šie pensiju fondi ar tiem uzticēto naudu var samērā brīvi rīkoties, to pēc saviem ieskatiem ieguldot mazāk vai vairāk riskantos darījumos.
Pieņemsim, ka līdzekļi tiek ieguldīti kreditēšanā (daļa naudas, kura tika aizdota Baltijas valstu iedzīvotājiem, caur zviedru bankām, bija un ir skandināvu pensionāru iemaksas pensiju fondos). Šiem līdzekļu pārvadītajiem (bankām) ir saistības pret pensionāriem, tamdēļ līdzekļu pārvaldītāji cenšas atgūt visu naudu, kas tika aizdota kreditēšanas drudža laikā, tomēr pašlaik to ir samērā grūti izdarīt, jo mūspusē nauda ir beigusies. Bet bankas nemet plinti krūmos un nosūta pie maksātnespējīgajiem kredītņēmējiem parādu piedzinējus. Tie nopārdod kustamo un nekustamo īpašumu, un iekasētos līdzekļus atdod atgriež pensionāriem, pensionāri ir laimīgi, jo piķis kustas. Diemžēl nepamanīts paliek aizkadrs, sačakarētā kredītņēmēja dzīve, zaudētas mājas, iespējams izjauktā ģimene, skumjākajā gadījumā cilvēks nav izturējis un padarījis sev galu.

Nauda kura atgriežas pensiju fondā ir ar nelabu smaku, ar asiņu traipiem, tomēr tas tiek ignorēts, jo fondi ir nesuši peļņu un pārticīgākas vecumdienas.

P.S.
Kā tiek izmantota Tevis noguldītā nauda? No kādiem darījumiem saņem procentus?