Kad biedriem, māsām un brāļiem vai vienkārši tantei Mirdzai jautāju uz ielas, par kuru partiju šie taisās atdot savu balsi vēlēšanās, tad ļoti bieži saņēmu atbildi, ka par Mazāko Ļaunumu (lai kāds tas nu arī būtu katrā atsevišķajā gadījumā). Pie sevis nospriedu, ka šī ir samērā interesanta mērvienība. Un īstenībā, ja tā ir mērvienība, tad to vajag nomērīt, nosvērt un izstrādāt standartu, lai zinātu precīzas tās īpašības. Tamdēļ kādu brīdi atpakaļ twitterī veicu aptauju ar samērā vienkāršu jautājumu:

Kurš veidojums Latvijas politikā ir Mazākais Ļaunums?

Redz, ja nu ir aprēķināts Mazākais Ļaunums, tad ir arī vajadzība uzzināt pretējo, tas ir galējo un lielāko robežu uz lineāla, tad nu nākamajā dienā tapa jautājums ar samērā pretēju būtību:

Kurš veidojums Latvijas politikā ir Lielākais Ļaunums?

LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMAS DEPUTĀTS

____________________________________________________________
Jēkaba ielā 11, Rīga, LV 1811 e-pasts:saeima@saeima.lv tālrunis: 7087111 Fakss: 7087100

6.augusts, 2010. gads
Nr.8/2-4-n/28-(9/10)

Labdien!

Atvainojiet par novēloto atbildi! Vasarā dators nav labākais draugs.
Tā kā nepretendēju uz speciālista lauriem ekonomikā, atļaušos atbildēt samērā brīvā tekstā, paužot SAVAS domas.

1. Nepamatots (spekulatīvs) nekustamo īpašumu cenu kāpums, manuprāt, tuvāko gadu laikā nav gaidāms. Tā liek domāt nepārdoto dzīvojamo telpu pārbagātība un pieticīgais biroju telpu piepildījums. Pie tam, šo nepārdoto, bet ekspluatācijā nodoto telpu apkure un uzturēšana kopumā, ieskaitot nodokļu nomaksu, maksā un maksā krietni, un tas varētu veicināt atbrīvošanos no šiem īpašumiem. Jāņem vērā arī “tautas atmiņa”. Ilgs laiks bija vajadzīgs, lai pēc “Banka Baltija” bankrota cilvēki atkal sāktu uzticēties bankām. Zviedrijā cik zinu (?), bija vajadzīgi teju 20 gadi, lai pēc krīzes cilvēki atkal kļūtu drošāki prāvu kredītu ņemšanā. Redzēs, kas notiks ar “uzturēšanās atļauju tirgu” — varbūt palielināsies pieprasījums pēc labiem īpašumiem Jūrmalā, Mežaparkā u.c., kur mājas varētu uzpirkt “austrumu kaimiņi”, piedevām saņemot Šengenas uzturēšanās atļaujas. Tomēr šaubos, vai tas notiks masveidīgi.
2. Runājot par nodokļu slogu darba ņēmējiem, prasīties prasās dežūrfrāzes par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu utt. Tādas tās laikam ir visu partiju programmās. Par stabilizējošo ieņēmumu avotu minot nekustamā īpašuma nodokļus. ZZS programmā ir ieraksts par progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (arī nekustamā īpašuma nodokļa) ieviešanu (sākot no 1000 LVL), kas varētu ļaut samazināt IIN pamatlikumi par 0,5 — 1,5%. Ņemot vērā (man nezināmos) solījumus valsts kreditoriem, šķiet nebūtu godīgi (kaut ļoti gribas) solīt IIN samazināšanu. Tomēr varētu runāt par IIN atlaidēm jaunizveidotām darbavietām, kas būtu atbalsts investīciju piesaistei. Diemžēl praksē jebkuras atlaižu iespējas uzņēmēji izmanto ļoti radoši, radot krietnus izdevumus to pielietojuma uzraudzībai.
3. Par izglītības sistēmu. Šķiet šobrīd galvenai cīņa ir par to, lai pamatskolas vecuma bērni vispār apmeklētu skolu. Tur gan lielākā atbildība gulstas uz pašvaldību pleciem. Tomēr ievērojami lielāks valsts finansējums mācību grāmatu (u.c. “skolas preču”) iegādei būtu labs atbalsts. Liela problēma ir arī mūžam mainīgie izglītības standarti un grāmatu izdevēju lobijs. Tas noved pie situācijas, ka pērnā grāmata šogad vairs nav derīga, jo mācību saturs manījies vai ,biežāk, skolotājs izvēlas gandrīz analoģiska satura, bet tomēr jaunizdotu grāmatu. Šajā jautājumā Izglītības ministrija jau krietni piedomā. Laba ziņa ir tā, ka beidzies “celtniecības burbulis”, kas veicināja skolas pamešanu, (pat nebeidzot 9 klases) un darba gaitu sākšanu, lai pelnītu “lielo latu”. Nu par pārmēru dāsnā nekvalificētā darbaspēka apmaksa ir pagātnē un pieaug jauniešu vēlme gūt normālu izglītību. Augstākās izglītības jomā noteikti ir jāveicina valsts augstskolu konkurēt spēja, jo cīņa par studējošajiem ir varena jau šodien. Lai izput privātās augtskoliņas, kuru sniegtā zināšanu kvalitāte ne vienmēr (un ne visur!) ir tā labākā. (Tāpēc jānostiprina “diplomu tirgotāju” uzraudzība). Šobrīd nemanu Ekonomikas ministrijas aktivitātes, kompetenti piedaloties prioritāšu plānošanā valsts pasūtījumos augstskolās. (Un vispār — Ekonomikas ministrija ir tik amorfs un neskaidrs veidojums, ka prasās vai nu to likvidēt vai arī deleģēt lielu daļu Finanšu u.c. ministriju tagadējo funkciju, lai tā patiesi kļūtu par valsts ekonomikas plānošanas mugurkaulu.). Šeit nepakavēšos pie pieaugušo tālākizglītības iespējām un izglītības, kuru valsts piedāvā sociālās palīdzības ietvaros (bezdarbnieku pārkvalificēšanās u.c.), kas prasa vēl garāku pārdomu stāstu.
4. Valsts īpašumā esošo uzņēmumu privatizācijai, šķiet, šobrīd, pirmkārt, jau nav īstais laiks. Otrkārt, runa varētu būt tikai par virkni nelielo uzņēmumu, kuri par uzņēmumiem tapuši “attīrot” ministriju struktūras. Stabilizējoties ekonomikai to cena varētu pieaugt. VAS “Latvijas Valsts Meži” un “Latvijas Dzelzceļa” privatizācijas iespējas pat nevēlos apspriest. Iespējams, nāksies nodot privātās (vai daļēji privātās) rokās kādus no Latvenergo meitasuzņēmumiem, tā sekmējot patiesu elektrības tirgus “atvēršanu”. Par “Latvijas Pasta” (privatizācijas uzsākšanu) un “Lattelecom” (privatizācijas pabeigšanu) vajadzētu atklāti un profesionāli diskutēt. Varbūt ar laiku to statusu arī varētu mainīt. Bet tikai — varbūt!
5. Runājot par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, es nevarēšu minēt konkrētus pasākumus, kuri būtu jāveic. Visvienkāršāk jau būtu atrakstīties, sakot, ka paģērēšu lielākus vecāku pabalstus, bērnudārzu būvniecību, abortu aizliegšanu utt. No vienas puses, gaidīti bērni ir ģimenes garīgās un materiālās stabilitātes rādītājs. Tātad — jo lielākas materiālās garantijas, jo vairāk bērnu ģimenē? Diemžēl Eiropas labklājības valstu pieredze ir pat pretēja! Esmu pārliecināts, ka bērnu skaitu ģimenē nosaka tradīcijas. Valstīs, kur stipras ģimenes tradīcijas un pati par sevi saprotama saikne starp vismaz 3 paaudzēm, bērnu skaits ir lielāks (Grieķija, Turcija, Balkānu valstis). Pilsēta ir bērniem nedraudzīga, jo ģimeni iespiež dzīvokļa kvadrātmetros, parasti, šķirti no vecvecākiem. Neesmu pētījis statistiku, bet pēc izjūtas apgalvošu, ka lielpilsētās ir lielāks šķirto laulību un vientuļo māmiņu procents. Pilsēta (un pārticība) aicināt aicina veltīt laiku sev — klubos, teātrī, karjerā. Esmu laucinieks un vienmēr esmu apgalvojis, ka lauki ir nācijas šūpulis. Nedrīkst vājināt Latvijas laukus, slēdzot skolas, kultūras namus, administratīvos centrus un attīstot tikai maģistrālos ceļus! Ģimenes viensētās, ciematos un piepilsētās, kur vecvecāki ar mazbērniem “rušinās” pa zemi, amatniecības darbnīcu vai iekopj tūrisma sētu, noteikti ir un būs “veselākas”. Tur arī veidojas ģimenes tradīcijas, jo kādam taču tā māja būs jāatstāj mantojumā…

Ceru, ka manas atbildes, kaut novēlotas, Jūs apmierina. Tās ir manas domas un būtu bezjēdzīgi pārkopēt parijas programmu, kuru Jūs droši vien jau esat jau esat izlasījis.

Ar cieņu — Ingmārs Līdaka

N.B.
Manis nosūtītā iesnieguma teksts atrodams šeit.
Ingmāra Līdakas atbildes vizuālā kopija.

LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMAS DEPUTĀTS

____________________________________________________________
Jēkaba ielā 11, Rīga, LV 1811 e-pasts:saeima@saeima.lv tālrunis: 7087111 Fakss: 7087100

Rīgā
2010.gada 26.jūlijā, Nr.8/5-4-n/76-(9/10)

Rainim
Jāņa Pliekšāna iela 5, Jūrmalā, LV-2015

Godājamais Raiņa kungs!

Saeimas LPP/LC frakcijā saņemta Jūsu vēstule, kurā uzdodat vairākus jautājumus.
Paldies, ka interesējaties par politiskajām norisēm Latvijā un, konkrēti, par mūsu partijas pārstāvju nostāju priekšvēlēšanu laikā!
Šā gada 12. jūnijā piecas politiskās partijas: partija “LPP/LC”, Tautas partija, politiskā partija “Ogres novadam”, partija “Vienota Rēzekne”, partija “Latgales tauta” vienbalsīgi lēma par politiskās apvienības “Par Labu Latviju” (PLL) dibināšanu.
Makroekonomikas situācijas destabilizācijā noteicošā loma bija apjomīgam, ar banku starpniecību iepludinātam, ārvalstu naudas apjomam mūsu valsts apgrozībā, kas ļāva bankām jau 2003. gadā uzsākt intensīvu mājsaimniecību kreditēšanu, izmantojot šim nolūkam apmēram pusi no visiem kredītresursiem. Tikai banku vien izsniegto kredītu atlikuma pieaugums mājsaimniecībām 2004.-2007.gadu laikā ir bijis 1,8 reizes lielāks par visu darbinieku neto atalgojumu pieaugumu un līdzvērtīgs vairāk kā 2/3 iekšzemes kopprodukta pieauguma šajā laika posmā. Rezultātā strauji un vairākkārtīgi pieauga nekustamo īpašumu cenas, jo šajā segmentā kļuva iespējama plaša individuālo starpnieku skaita iesaistīšanās, kas, izmantojot kredītlīdzekļu pieejamību, uzpirka dzīvokļus un citus nekustamos īpašumus, lai vēlāk, pieaugot cenām, tos pārdotu citiem starpniekiem vai arī tiešajiem dzīvokļu un cita nekustamā īpašuma izmantotājiem ievērojami dārgāk un nemaksājot nodokļus no gūtās peļņas. No augstāk minētā izriet, ka banku un citu mājsaimniecības kreditējošo sabiedrību kredīti mājoklim, patēriņam un citām vajadzībām, bija pats nozīmīgākais faktors ne tikai nekustamā īpašuma, bet, kopā ar virkni citu faktoru, kuru vērtības pieaugums, pēc provizoriskiem aprēķiniem, ir daudz mazāks par banku kredītu mājsaimniecībām atlikuma pieaugumu, (darbinieku atalgojums, ieskaitot, ārvalstīs strādājošos, akcīzes nodoklis, importēto energoresursu, pārtikas un citu izejvielu cenas), izraisīja nekontrolējamu patēriņa cenu un maksājumu bilances tekošā konta deficīta pieaugumu.
Šobrīd likumdošanas pilnveidošanas gaitā tiek iezīmēts skaidrāks kredītu devēju un kredītņēmēju nošķīrums. Š.g,9.jūlijā politiskā apvienība “Par Labu Latviju!” (PLL) parakstījusi saprašanās memorandu ar Latvijas Kredītņēmēju apvienību (LAKRA). Apvienība PLL veicinās jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos pēc iespējas drīzākā laikā, jo likums paredz vairākus konkrētus pasākumus, kā uzlabot kredītņēmēju situāciju. Saskaņā ar saprašanās memorandu PLL ar reālām likumdošanas iniciatīvām atbalstīs grūtībās nonākušos kredītņēmējus. Apvienība rosinās likuma izmaiņas, kas paredz, ka kredīts tiek dots pret ķīļas vērtību, nevis cilvēka galvojumu. Tādējādi varētu panākt arī banku līdzdalību par neapdomīgi izsniegtajiem (vairāk…)

LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMAS DEPUTĀTS

____________________________________________________________
Jēkaba ielā 11, Rīga, LV 1811 e-pasts:saeima@saeima.lv tālrunis: 7087111 Fakss: 7087100

Rīgā 2010.gada 27.jūlijā
Nr. 10/68-1-n/1-9(9/10)

Rainim
Jāņa Pliekšāna iela 5,
Jūrmala
LV-2015

Iepazinos ar Jūsu iesniegumu un jautājumiem par aktuālitātēm sabiedrībā. Ja vēlaties iepazīties ar ZZS viedokli par Jums interesējošiem jautājumiem aicinu Jūs izskatīt mūsu partijas darbības programmu.
Ņemot vērā, ka esat uzrunājis mani personīgi, tad sniedzu Jums atbildes uz iesniegumā esošajiem jautājumiem:
1.Ko darīs Jūsu partijas, lai nepieļautu nepamatotu (atkārtotu, spekulatīvu) nekustamo īpašumu cenu kāpumu?
Jebkuram nekustamam īpašumam un darījumam ar to jābūt apliktam ar nodokļa likmi, kas veicina uzņēmējdarbību. Neapsaimniekotām zemēm un būvēm NĪŅ varētu būt 2,5% no kadastrālās vērtības un apsaimniekotām – līdz 1,5%. Jāievieš progresīvais NĪN mājoklim, ar nepaliekamo minimumu 50m2 dzīvoklim un 150m2 privātmājai par deklarēto mājvietu.
2.Kādi ir Jūsu partijas plāni attiecībā pret nodokļu slogu darba ņēmējiem?
Šobrīd valsts atrodas krīzes situācijā un tāpēc ir jāpadomā par mazāk aizsargāto slāni, kā arī par uzņēmējiem, kuru nodokļu slogs (darba devēju kopējās izmaksas par darbaspēku) būtiski ietekmē uzņēmumu darbotiesspēju. Ir jāievieš progresīvais IIN kopā ar regresīvo VSAOI t.i. darba algai virs 180 latiem nodoklis darbaspēkam šobrīd ir 58%, mēs to ierosināsim samazināt līdz 52%, vienlaikus samazinot VSAOI līdzšinējo 9% vietā uz 8,5%. Runa ir par darba algu virs 180 latiem, jo vairums gadījumos d/a zem 180 latiem ir ēnu ekonomika un darba algas maksāšana aploksnē.
3.Ko Jūsu partija domā iesākt, lai uzlabotu izglītības sistēmu visos tās līmeņos (sākot no pamata līdz augstākajai).
ZZS apņemas celt profesionālo iestāžu prestižu, stiprināt materiālo bāzi, izmantot ES struktūrfondu finansējumu. Sekmēt izglītības iestāžu tīkla attīstību atbilstoši Administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidotajiem novadiem, veidojot daudzfunkcionālas izglītības pieejamību vienā izglītības iestādē. Sākumskolas saglabāt pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai. Pilnvērtīgi īstenojot finansēšanas principu “nauda seko skolēnam”, panākt pedagogu darba samaksas pieaugumu. Augstākās izglītības politikā svarīgi sabalansēt kvalitāti, efektivitāti un pieejamību. Īpaši krīzes apstākļos, kad pirmajā plānā izvirzās efektivitātes apsvērumi, ZZS ir jārūpējas arī par to cilvēku vajadzībām, kas dzīvo reģionos, lai tiem ir iespējas iegūt augstāko izglītību tuvāk dzīvesvietai.
4.Kāda ir Jūsu partijas attieksme, sakarā ar iespējamo valsts īpašumā esošo uzņēmumu privatizāciju?
Nepieļausim Latvijas valsts mežu privatizāciju un/vai nodošanu apsaimniekošanā privātām struktūrām, jo tā ir viena no mūsu tautas nacionālajām bagātībām. Ja tomēr tiks pieņemts lēmums pārdot valstij piederošās akcijas vai daļa, tad mēs iestāsimies par to, lai tas tiktu darīts tikai starptautiskos tenderos. Šis apgalvojums neattiecas uz Latvijas valsts mežiem.
5.Kā jūsu partija domā uzlabot demogrāfisko situāciju valstī, tas ir palielināt dzimstību?
Lai uzlabotu demogrāfisko situāciju, ZZS apņemas izstrādāt un īstenot no Latvijas emigrējošo Latvijas pilsoņu, kuri vēlas atgriezties, atbalsta programmu. ZZS meklēs risinājumus, lai jaunie speciālisti un zinātnieki varētu atgriezties darbā Latvijas zinātniskajās un pētnieciskajās institūcijās. Izstrādājot atbalsta programmas jaunajām ģimenēm, ZZS rūpēsies par Valsts demogrāfiskās situācijas uzlabošanu ilgtermiņā.

Cieņā,

Viktors Ščerbatihs,
9. Saeimas ZZS frakcijas deputāts

N.B.
Manis nosūtītā iesnieguma teksts atrodams šeit.
Atbildes saņēmēja vārdu izmainīju.
Viktora Ščerbatiha atbildes vizuālā kopija.

LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA
PARTIJAS “PILSONISKĀ SAVIENĪBA” FRAKCIJA

____________________________________________________________
Jēkaba ielā 11, Rīga, LV 1811 e-pasts:saeima@saeima.lv tālrunis: 70877575 Fakss: 7087100

Rīgā, 2010.gada 26.jūlijā
Nr. 8/8-4-n/16-(9/10)

God. Rainim

Informēju Jūs, ka es nekandidēju 10. Saeimas vēlēšanās. Tomēr uzskatu par savu pienākumu atbildēt uz Jūsu jautājumiem.
1. Pašlaik nekustamo īpašumu cenas ir zemas un vairumā gadījumu nepārsniedz to kadastrālo vērtību. Mūsu rīcība – atbalstīt Valdi Dombrovski Ministru kabineta vadībā, jo viņš līdzšinējā darbībā ir pierādījis vēlēšanos realizēt valstij labvēlīgu ekonomisko politiku;
2.Nepalielināt nodokļu slogu darba ņēmējiem (ja būs nepieciešamība, tad var veidot progresīvo nodokli nekustamam īpašumam par ekskluzīvajām mājām);
3.Tas lielā mērā ir atkarīgs no ministra nostādnes. Koncepcija izstrādāta “Vienotības” priekšvēlēšanu programmā, kā arī “Pilsoniskās savienības” programmā, kas ir atrodama mājas lapā www.pilsoniska-savieniba.lv;
4.Jāsaglabā valsts īpašumā valsts uzņēmumi ar stratēģisku nozīmi (piemēram, “Latvenergo”) un uzņēmumi, kas apsaimnieko valstij piederošos atjaunojamos resursus (piemēram, valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”);
5.Jāuzlabo ekonomiskā valstī, tad arī demogrāfiskā situācija uzlabosies.

Ar cieņu,

Partijas “Pilsoniskā savienība” Saeimas frakcijas vārdā,

Frakcijas piekšēdētāja

Anna Seile

N.B.
Manis nosūtītā iesnieguma teksts atrodams šeit.
Atbildes saņēmēja vārdu izmainīju.
Annas Seiles atbildes vizuālā kopija.

Labdien Raiņa kungs,

Pielikumā nosūtu Jums partiju apvienības “Vienotība” izstrādāto 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmu, kas pamatā sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem.

Pirmais un otrais jautājums atspoguļots programmas sadaļā “taisnīga sabiedrība”, trešais jautājums sadaļā izglītība, radoša un uzņēmīga jaunā paaudze”, piektais jautājums sadaļā “tautas ataudze”. Savukārt uz ceturto jautājumu atbildu noliedzoši – neplānojam privatizēt valsts īpašumā esošus uzņēmumus.

2010.gada 28.jūlijā

Ar patiesu cieņu
Alberts Krūmiņš

Pielikumā Vienotības 4000 zīmju programma.

N.B.
Manis nosūtītā iesnieguma teksts atrodams šeit.
Atbildes saņēmēja vārdu izmainīju.
Alberta Krūmiņa atbildes vizuālā kopija.