Ir bijuši dažādi nomoda sapņi, kuros redzu kā kāds jaunietis nes rokās parastāko sarkano Lodes ķieģeli, lai nonācis mājās, varētu to izmantot kā presi gurķu skābēšanai, bet uz Jēkaba ielas viņam sanāk misēklis, sapņa varonis paklūp un ķieģelis izslīd tam no rokām, trāpot kādai automašīnai ar Latvijas Republikas īpašās sērijas numura zīmi AA66… Bēda, biedri, bēda!

Kāds visu mīlēts Valdis, Einārs vai Gundars teic uzrunu savai tautai, vēsturiski nozīmīgā mirklī, tauta un politiķis kļūst kā viens vesels, šajā kopīgajā pārdzīvojumā, bet putni, iespējams, vēlas to visu sabojāt! Nevelti Ainārs (Š), tos tā neieredz. Tie lidinās virs tautas priekšstāvju galvām, cenšoties godavīrus apķēzīt ar izkārnījumiem, tomēr sapņa varonis neapjūk un izvelk no somas tomātus, ar kuriem patrenkt ķēzītājus. Diemžēl tomāts netrāpa negantajiem putniem, bet gan runas teicējam – neraža!

Jaunieši sapnī sapulcējas, lai iedzertu glāzi kefīra, netālu, drīzāk gan blakus Ministru kabinetam vai Saeimai, sapnī viss ir tik neskaidrs, ka nevaru saprast. Un redz gādīgie valsts spēka pārstāvji no Latvijas Republikas policijas specvienības Alfa, vēlas sakomunicēt ar šo nelielo kefīra baudītāju pulciņu, diemžēl jaunieši sabīstas no Alfas vīru draudzīgajām sejām, un paslēpjas aiz miskastu konteineru sienas, kura izrādās pati spēji uzliesmoja. Cik jauki, ka jaunieši atrada patvērumu, jo mammas jau no mazotnes māca, ka nedrīkst runāt ar svešiniekiem. Galvenais, lai kājas siltas.

Brāļi un māsas, redzot kā mūsu pašu vēlētie tautas kalpi, dzen nabadzībā Latvijas iedzīvotājus, nospļaujoties par tādu varbūtību, ka mēs to kādā brīdī iespējams garīgi un fiziski neizturēsim, rakstu šodien uzsaukumu.

Kādēļ jūs (ministri, deputāti un oligarhi) nesaprotat, ka izsalcis, dusmīgs un bezizejā esošs cilvēks spēj paveikt lietas kurām vairs var nebūt sasaiste ar morāles normām. Šāda spriedze rada nevien risku atrasties uz ielas vienkāršajiem pilsoņiem, kurus var apdraudēt laupītāji, bet arī valsts vīriem pašiem, jo nav izslēgts, ka kādu dienu pie jūsu māju durvīm var klauvēt linča tiesas kārs pūlis. Šim pūlim nekas cits neinteresēs, kā vien rast gandarījumu, iznīcinot izvēlēto upuri. Šādā gadījumā, valstī var izcelties masveidīgas nekārtības, kuru sekas var būt militāra diktatūra. Latvijas Republika var beigt pastāvēt, jo tā būtu izsmēlusi savus eksistences resursus. Tādēļ aicinu Valdi Dombrovski, sākt rīkoties racionāli, mūsu kopējo problēmu nevar atrisināt matemātiski, jo aiz katra skaitļa stāv cilvēki. Valstij ir jāvairo ienākumi, nevis tikai jāapcērp izdevumi, ir beidzot jāsamazina birokrātu armija un jāpārstāj likt politiķus visos iespējamos amatos (iesaku izstrādāt normu, ka politisko partiju biedri nedrīkst ieņemt amatu valsts uzņēmumos). Valstij ir jārod līdzekļi tautsaimniecības atjaunošanai, respektīvi infrastruktūras atjaunošana (dzelzsceļš, ceļi utt.), jaunu valsts nozīmes objektu celtniecība (slimnīcas, cietumi, skolas, elektrostacijas utt.), tās visas būtu papildus darbavietas un nodokļi, kuri nonāktu atpakaļ valsts Kasē. Lūdzu beidziet tēlot uzpūtīgo Aņanu! Ja nespējat paši to paveikt saviem spēkiem, tad pieņemiet darbā speciālistus, kuri var izstrādāt stratēģiju problēmu atrisināšanai. Tas izmaksās daudzas reizes lētāk, nekā pašreizējā haotiskā darbošanās.

P.S. Dombrovska kungs, es zinu, ka Jūsu lapa darbojas uz WordPress dzinēja, tādēļ pilnīgi droši esat saņēmis informāciju par saiti uz jūsu tīmekļa vietni no šejienes.