Politiskais klimats mainās. Jaunajai valdībai ir ievērojams sabiedrības uzticības avanss, un tās veidotāju pirmie lēmumi to vēl palielinās. No tā, cik noturīgas būs pieteiktās klimata pārmaiņas, būs atkarīgs, vai sabiedrība atbalstīs arī ļoti “sāpīgas lietas”, kuras būs jāizdara Dombrovska valdībai. Pašlaik šķiet, ka var izdoties. Aivars Ozoliņš

Vakar apstiprinātajam Valda Dombrovska ministru kabinetam pašlaik ir izdevīgs laiks veikt valsts saimniecībā, attīstībā radikālas pārmaiņas, kuras ļoti lielai sabiedrības daļai citkārt šķistu nepieņemamas. Būtiskākais aspekts, kurš pilsoņus noturēs mājās neizejot ielās, lai protestētu, ir Valda Dombrovska mesijas status. Sabiedrība cer ka Domrovska lēmumi un risinājumi spēs nodrošināt labāku nākotni, kurā vairs nebūs jāsatiekas ar grūtībām, trūkumu un netaisnību.
Tomēr Dombrovskim viņa kolēģiem jāatceras, ka viņa mesiāniskums neilgs mūžīgi, jo sabiedrībai var pietrūkt pacietības gaidīt nonākšanu Kanaānā, tad tā sāks dumpoties un kurnēt. Kā rāda pieredze, uzticības posms ir ļoti īss. Visticamākais, ka tikai pāris mēneši.

Kāpēc man turpināt maksāt nodokļus, ja valsts nepilda savus tiešos pienākumus?
Nodokļus mēs maksājam, jo ar tiem atbalstam valsts iespēju attīstīties un palīdzēt pilsoņiem, kuriem kādā dzīves brīdī klājas grūtāk. Tomēr Latvijas valdība atsakās no šī valsts pienākuma, jo esot krīze! Ko tad tā glābj vai attīsta? Parex banku? Šleseru, Šķēli un Lembergu?
Krīzes iespaidā tauta kļūst nabagāka, nodokļu slogs tai tiek uzkrauts vēl lielāks, un tuvākā nākotnē būs jāatdod notrallinātais septiņu miljardu eiro vērtais aizdevums. Valdība ievāc meslus, nevis nodokļus, jo naudu tērē tikai savām merkantilajām vajadzībām, kuras nemaz neskan ar tautas interesēm.

Spilgts pierādījums tam ir šodien pieņemtais lēmums, samazināt valsts līdzdalību medikamentu iegādē. Atņemot 400 000 Latvijas iedzīvotāju cerību būt veseliem un dzīvot.