Latvieši tomēr ir maza dīvaiņu tautiņa. Mēs stāvam un krītam par nacionālām vērtībām, tomēr nevīžojam izkopt savu sarunvalodu, tajā iepinot pārāk daudz rusicismus un anglicismus (vot, davai, fck, super), savai jaunajai paaudzei nedodam latviskus vārdus, bet gan meksikāņu seriālu titru burtus vai jeņķu iesaukas. Purnenē savstarpēji sarakstāmies angliski. Uzskatām, ka Latvija atrodas Austrumeiropā, lai gan mentāli un ģeogrāfiski esam Ziemeļos. Latvietis noveļ vainu par savām nedienām uz cittautiešiem, pat neapjaušot, ka visi AAA ir letiņi, arī pārsvarā kliķe un birokrāti sastāv no mums pašiem. Nacionalākos no svētkiem esam pārvērtuši par pikniku, kurā pamatuzdevumi ir pielieties un pierīties. Vairums no mums pat nezin tautasdziesmas (jā, arī līgodziesmas), rezultātā jēdz tikai ieslēgt Latvijas Radio 2, kur vienmelodiski maujot, kāds aicina piedzerties un mīlēt meitas. Protams neiztrūkstošs ir arī pēcjāņu reibuma brauciens ar auto, cenšoties izvairīties no pieķeršanas (šis ir baisi dīvaini, ļautiņi visādi cenšas pārkāpt likumus, izvairīties no nodokļiem, bet pēcāk nesaprot kādēļ valstī ir tāda nekārtība).
Mums ir svarīgas ģimenes vērtības, tomēr mūsu valstiņa izceļas uz kopējā fona, ar lielu ārlaulības bērnu skaitu, ar daudzajām vientuļajām mātēm, ar zemo dzimstību un pārāk daudz pamestiem bērniem. Redz, nav tad māmuliņas un tētiņi pratuši iemācīt šīs, skaļi deklamētās, vērtības nākamajai paaudzei.
Latvietis ienīst Briseli, bet mīl Londonu. Letiņam patīk lamāt valdību, bet kad ir iespēja pateikt kliķes pārstāvim ko sejā, tad letiņš kļūst par bijīgu ganiņu.
Kad latvietim jautā, par ko viņš balsos Saeimas vēlēšanās, viņš pārsvarā nezin, bet dziļi sirsniņā sēž vēlme nobalsot par latviskām vērtībām.

Prātā šaudās daudz visādu domu un tēžu kokteilis, radās vēlme to visu pierakstīt, diemžēl haotiski:

Valstij ir pienākums rūpēties par saviem pilsoņiem, tai ir jāgādā par tiem kuri ir nonākuši grūtībās.
Valstij ir jānodrošina ikviens pilsonis ar iespēju saņemt bezmaksas medicīnisko aprūpi (bez visādām iemaksām, nodevām un līdzmaksājumiem).
Valstij ir jānodrošina ikvienam pilsonim iespēju saņemt bezmaksas izglītību (pamata, vidējo un augstāko), bez izņēmuma, jo ierobežots budžeta vietu skaits(rotācija) rada neveselīgu konkurenci, tajā cilvēcīgās īpašības kļūst sekundāras.
Valsts ir pienākums nodrošināt katra jaunā (tikko dzimušā) pilsoņa tiesības izaugt un attīsties veselīgā vidē, kur mazo dvēseli neapdraudētu ķīmiskais piesārņojums, pieaugušo vardarbīgā attieksme.
Valstij ir pienākums nodrošināt savus pilsoņus ar veselīgu uzturu (aizliegt ĢMO!).
Valstij ir jāveido apkārtējā vide kura būtu sakārtota, tai ir jānodrošina kvalitatīva infrastruktūra, pilsoņiem ērts, lēts un apkārtējai videi nekaitīgs sabiedriskais transports.
Pilsoņu vidū ir jāvalda cilvēcībai, liberālisms ļaudis padara par vēsiem un pasīviem problēmu risinātājiem, kapitālistiem.
Valstij ir jāveicina jaunu pilsoņu dzimšana, jo zeme kurā ir pārsvars veciem ļaudīm, iesīks domas lidojumā, kā arī nespēj sevi uzturēt.
Turīgākajiem sabiedrības pārstāvjiem ir jāmaksā lielāki nodokļi, lai valsts ar tai piešķirtajiem līdzekļiem spētu palīdzēt trūkumā esošajiem.
Pilsoņa ādas krāsai, dzimuma, seksuālai orientācijai nav nozīme, jo visi ir līdztiesīgi. Pilsoņiem ir jābūt kopējam sapnim.
Valsts iekārtai ir jābūt demokrātiskai visās tās izpausmes formās, jebkura tuvošanās totalitārismam ir nosodāma.
Ikvienam pilsonim ir jābūt iespējai publiski paust savu viedokli un par to netikt sodītam.
Policijai ir jārūpējas par sabiedrības drošību, nevis jābūt politiķu sargsuņiem.

Turpinājums sekos…

Redzot, ko ir spējīga mūsu pašu vēlēta valdība, lai tikai saņemtu nākamo devu naudas no aizdevējiem, nevilšus gribas viņus salīdzināt ar narkomāniem, jo lomkas viņiem ir atņēmušas pēdējās saprāta paliekas. Valdošajai kliķei ir dziļi nospļauties, vai pensionāri pārdzīvos ziemu, vai darbaspējīgie varēs atrast kādu iespēju nopelnīt līdzekļus iztikai un slimie izārstēt savas kaites. Kliķe paceļ nodokļus, apcērp pabalstus un pensijas, atņem naudu veselības aprūpei, tomēr sev klāt neķeras, tikai veic izmaiņas uz papīra, kurām ar reālo situāciju nav nekā kopēja. Tādēļ es tiešām ceru, ka Latvijas Republika nesaņems vairāk ne santīma, no visiem šiem glābējiem. Līdzekļi tikai traucē izkliedēt kliķi un sakārtot valsti. Diemžēl Latvijai ir jānokrīt pilnībā ar seju dubļos, lai spētu piecelties kājās.

Karakasa, 16.febr., LETA–AP. Svētdien Venecuēlā notikušajā referendumā par konstitūcijas grozījumiem, kas paver ceļu populistiskajam prezidentam Ugo Čavesam valsts galvas amatu ieņemt neierobežoti ilgu laiku, uzvaru guvuši Čavesa atbalstītāji. LETA

Hugo Tu esi atkal visu sajaucis, sociālisms nav diktatūra. Diemžēl, bet Tu ej taciņu kuru ir ieminuši tavi priekšgājēji, pseido-sociālisti, kuri arī uzskatīja, ka ja valsts ir sociālistiska, tad automātiski arī autoritāra. Žēl. Pārāk bieži notiek šādas kļūdas. No tā mēs varam tikai mācīties, ka sociālisms nespēj izdzīvot viens, tam ir vajadzīga konkurence. Sociālisms spēj būt efektīvs tikai demokrātiskos apstākļos, kad centristi, labējie liek tam aktīvi darboties. Kreisas idejas nespēj pastāvēt vienas. Marks kļūdījās apgalvojot, ka sociālisms ir augstākais sabiedrības attīstības posms. Tas ir līdzvērtīgs kapitālismam, jo šie abi sabiedrības modeļi mijiedarbojas. Pirmais nevar pastāvēt bez otrā. Tādēļ, lūdzu Tevi (Hugo), nesauc Sevi par sociālistu, Tu neesi šī vārda cienīgs. Tu esi autoritatīvs, despotisks valsts vadītājs, kurš uzurpē varu, izmantojot naftas naudu, bet Tu neesi sociālists.