Rakstot iesniegumu Saeimas krēslu deldētājiem, ienāca prātā interesanta ideja. Redz, partijas cenšas savās rindās ievilkt daudz atpazīstamu cilvēku, lai vēlētāji balsojot par smuko frizūru vai lielajām krūtīm, atdotu savu balsi arī par partiju, tomēr šo visiem zināmo ļautiņu spēja domāt politiski un atbildīgi, pat pārāk bieži, ir ļoti zema. Piemēram, ar ko ilgo darbības gadu laikā ir izcēlies Imants Kalniņš? Tik vien spēja kā nosaukt tautu par ļoti neinteliģentu lietussargu mītiņu laikā. Vai arī Viktors Ščerbatihs (cilvēks kurš atsāka apmeklēt Saeimas sēdes, jo bija ieguvis traumu, tamdēļ nevarēja pavadīt laiku trenažieru zālē)?

Bet ir iespēja pačakarēt politdarboņiem nervus, tas ir tikties piektdienās ar šiem ļautiņiem, kuri ir nonākuši ķēķī tikai smukā un atpazīstamā smaida dēļ. Uzdod šiem kritiskus jautājumus par viņu redzējumu saistībā ar politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem valstī.

Ruzultējot domu, saku jums, uz rudens pusi gaidiet podraides (diemžēl, pašlaik brēveri ir atvaļinājumā).

Zemāk aplūkojams divdesmit astoņiem Latvijas Republikas Saeimas deputātiem nosūtītā iesnieguma teksts. Atgādināšu, ka šo iesniegumus viņi nebūtu saņēmuši, ja būtu atbildējuši uz manu jautājumu twitter’ī.

Latvijas Republikas Saeimas deputātam
XXX XXX

iesniegums.

Labdien,
ņemot vērā, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas un mūsu valsts atrodas svarīgu lēmumu krustcelēs, vēlos zināt Jūsu partijas viedokli par dažiem mani interesējošiem jautājumiem.

Pirmais. Ko darīs Jūsu partija, lai nepieļautu nepamatotu(atkārtotu, spekulatīvu) nekustamo īpašumu cenu kāpumu?
Otrais. Kādi ir Jūsu partijas plāni attiecībā pret nodokļu slogu darba ņēmējiem?
Trešais. Ko Jūsu partija domā iesākt, lai uzlabotu izglītības sistēmu visos tās līmeņos (sākot no pamata līdz augstākajai).
Ceturtais. Kāda ir Jūsu partijas attieksme, sakarā ar iespējamo valsts īpašumā esošo uzņēmumu privatizāciju?
Piektais. Kā Jūsu partija domā uzlabot demogrāfisko situāciju valstī, tas ir palielināt dzimstību?

P.S.
Atbildi rakstiskā veidā, pēc būtības, vēlos saņemt Latvijas Republikas “Iesnieguma likumā” noteiktajā termiņā.

2010. gada 30. jūnijā

Tautas kalpi, kuri saņēma iesniegumus
TP: Valdis Ģīlis, Raimonds Pauls, Imants Valers, Uldis Briedis
ZZS: Baiba Rivža, Pēteris Hanka, Viktors Ščerbatihs, Ingmārs Līdaka
JL: Ausma Ziedone-Kantāne, Alberts Krūmiņš, Igors Aleksandrovs, Inguna Rībena
SC: Mihails Zemļinskis, Vitālijs Orlovs, Boriss Cilevičs, Artūrs Rubiks
LPP/LC: Jānis Dukšinskis, Oskars Kastēns, Inese Šlesere, Ainars Baštiks
TB/LNNK: Juris Dobelis, Imants Kalniņš, Pēteris Tabūns, Dzintars Rasnačs
PiS: Anna Seile, Kārlis Šadurskis, Janīna Kursīte-Pakule, Ina Druviete

Tagad atliek tik gaidīt atbildes…

Kādu brīdi atpakaļ nolēmu pārbaudīt mūsu politisko šeptmaņu spēju iet līdzi laikam, tas ir prasmi izmantot tīmekli, lai dotu atbildes uz potenciālo vēlētāju jautājumiem. Apzinājis vērā ņemamo partiju twitter’a vārdus (Jaunais Laiks, Pilsoniskā savienība, Sabiedrība Citai Politikai, LPP/LC, Tautas Partija, Zaļā partija(Zemnieku savienība neizmanto čivekli) un Nils Ušakovs (viņš, laikam, ir vienīgais saskaņietis kurš prot darboties tīmeklī), uzdrukāju pirmo jautājumu (visas partijas saņēma identiskus čiepstienus no manas puses).

Lasīt tālāk »

Ir pienācis laiks, kad jāatzīst — nacionālismam ir jābūt nošķirtam no politikas. Gluži tāpat kā reliģijai, jo aiz nacionālisma karoga vienmēr tiek paslēpta neprofesionalitāte, ideju trūkums un nespēja rast risinājumus.
Ļaudīm ir tiesības zināt par kādu politisko uzskatu novirzienu viņi grasās balsot, nevis kā pašlaik, Likteņupes krastos, balsis tiek atdotas par smukāko krievu vai latvieti. Ir apnicis, ka TB/LNNK katras vēlēšanas bļauj, ka krievi nāk, vai arī visādas VL grib sakraut slāvus vagonos un deportēt uz Sibīriju (redz, staļinisms mīt arī starp mums), tai pašā laikā ignorējot faktu, ka letiņi brīvprātīgi lido uz Īriju, nedomājot par atgriešanos Dievzemītē. Samērā līdzīgi ir ar krievu partijām (Saskaņa, Bites), kuru galvenā vēsts ir “за наших“, tas arī viss. Vēl kāda dīvaina Latvijas iezīme, ka pie mums krievu partijas tiek dēvētas par kreisām, lai gan tās ir nacionālistiskas, tomēr publiski tās tā dēvēt, laikam, skaitās politnekorekti.
Bet jābūt tak tā, ka partija vēlētājiem piedāvā savu redzējumu par valsts attīstību, nebalstot to uz jebkādiem nacionāliem principiem, piedāvājot savā vīzijā vietu katram valsts iedzīvotājam, nešķirojot to pēc tautības, ādas krāsas vai seksuālās orientācijas. Tomēr pašlaik šķiet, ka neviena partija to nav spējīga, jo tā ir pārāk sarežģīti.

Protams, vēl jau ir visādi tādi jēli veidojumi kā Vienotība un biznesa projekts PLL, bet tas jau ir cits stāsts.

Latvieši tomēr ir maza dīvaiņu tautiņa. Mēs stāvam un krītam par nacionālām vērtībām, tomēr nevīžojam izkopt savu sarunvalodu, tajā iepinot pārāk daudz rusicismus un anglicismus (vot, davai, fck, super), savai jaunajai paaudzei nedodam latviskus vārdus, bet gan meksikāņu seriālu titru burtus vai jeņķu iesaukas. Purnenē savstarpēji sarakstāmies angliski. Uzskatām, ka Latvija atrodas Austrumeiropā, lai gan mentāli un ģeogrāfiski esam Ziemeļos. Latvietis noveļ vainu par savām nedienām uz cittautiešiem, pat neapjaušot, ka visi AAA ir letiņi, arī pārsvarā kliķe un birokrāti sastāv no mums pašiem. Nacionalākos no svētkiem esam pārvērtuši par pikniku, kurā pamatuzdevumi ir pielieties un pierīties. Vairums no mums pat nezin tautasdziesmas (jā, arī līgodziesmas), rezultātā jēdz tikai ieslēgt Latvijas Radio 2, kur vienmelodiski maujot, kāds aicina piedzerties un mīlēt meitas. Protams neiztrūkstošs ir arī pēcjāņu reibuma brauciens ar auto, cenšoties izvairīties no pieķeršanas (šis ir baisi dīvaini, ļautiņi visādi cenšas pārkāpt likumus, izvairīties no nodokļiem, bet pēcāk nesaprot kādēļ valstī ir tāda nekārtība).
Mums ir svarīgas ģimenes vērtības, tomēr mūsu valstiņa izceļas uz kopējā fona, ar lielu ārlaulības bērnu skaitu, ar daudzajām vientuļajām mātēm, ar zemo dzimstību un pārāk daudz pamestiem bērniem. Redz, nav tad māmuliņas un tētiņi pratuši iemācīt šīs, skaļi deklamētās, vērtības nākamajai paaudzei.
Latvietis ienīst Briseli, bet mīl Londonu. Letiņam patīk lamāt valdību, bet kad ir iespēja pateikt kliķes pārstāvim ko sejā, tad letiņš kļūst par bijīgu ganiņu.
Kad latvietim jautā, par ko viņš balsos Saeimas vēlēšanās, viņš pārsvarā nezin, bet dziļi sirsniņā sēž vēlme nobalsot par latviskām vērtībām.

Latviešiem tik tuvais un mīļais polittehnologs Jurģis Liepnieks, ir sācis aizstāvēt ideju, ka zālītei, abpus Daugavai, ir jābūt brīvi iegādājamai un lietojamai. Tomēr es atļaušos oponēt, jo zāle, kā jebkurš cits apziņu paceļošs līdzeklis, izraisa atkarību no labsajūtas, kas rodas lietojot vielu. Mūsu ķermeņi un prāti ir iekārtoti tā, ka tie pieprasa šo laimi arvien lielākos daudzumos, kā arī vēlams lai tā būtu ilgāka un noturīgāka. Tamdēļ, zāle ir tikai pirmais solis. Der ieklausīties Dainas Blittes (bijusī probācijas dienesta darbiniece Detroitā) teiktajā:

Un lai man nestāsta, ka zālītes pīpēšana ir nekaitīga un to vajag legalizēt. Visi, pilnīgi visi, kuri pie manis nonāca kā heroīna vai kreka [kokaīna veids] lietotāji, bija sākuši ar zālīti.

Nogurušais dzinējs

Respektīvi, prāts vienmēr pieprasīs ko jaudīgāku, spēcīgāku un noturīgāku, vielu kas spēj aiznest izplatījumā un nenomest, atpakaļ uz zemes, tulītēji. Redz, tad jau zāle būs par īsu.

Jocīgi sanāk, Šķēle un Šlesers grib Latviju padarīt par melnstrādnieku zemi, kur vietējie vergo ostu dokos vai lidostu skrejceļos, bet augstskolās studē ārzemju studenti. Un tad vēl ir visādi Liepnieki, kuri, ar vielu palīdzību, mēģina panākt, ka nogurušajiem letiņu vergiem, viss apkārtējais liekas rožains un skaists. Citādi es nespēju izskaidrot Jurģa rūpes par dzīvniekiem.