Latvijā vairs nav brīvu mediju. Iespējams, šāds apgalvojums ir pārspīlējums, bet šajā rakstā mēs piedāvājam pierādījumus, ka pirmsvēlēšanu laikā politiski angažēts ir ne vien privāto mediju saturs, bet arī sabiedrisko mediju, šajā gadījumā – LTV Ziņu dienesta (ZD) raidījumu saturs.
Mūsu rīcībā ir nonākusi kādas vakar no darba atlaistas LTV ZD žurnālistes vēstule, kurā viņa norāda uz ZD vadītāja Mareka Gailīša politisko angažētību. Iespējams, šī vēstule ir tapusi aizvainojumā par atlaišanu, bet ir vērts ņemt vērā vēstulē izklāstītos faktus. Tie, savukārt, liecina, ka Mareks Gailītis jau ilgākā periodā tīši ietekmē LTV ZD žurnālistu darbu, lai pēc iespējas labākā gaismā parādītu politisko apvienību Par labu Latviju. Mūsuprāt, minētie ietekmēšanas gadījumi klaji pārkāpj sabiedrības tiesības uz vārda brīvību un degradē sabiedriskā medija jēgu, padarot to par viegli manipulējamu ieroci oportūnistisku politiķu un viņu līdzskrējēju rokās.

Izvilkums no vēstules:

“izrādās, ka (Mareks) Gailītis ir dedzīgs Par labu Latviju (PLL) atbalstītājs un ietekmē žurnālistus. Lūk, daži gadījumi:

1. kad tika dibināta šī organizācija, tad sestdienas rītā mans kolēģis, kuram bija jāveido par to sižets, saņēma vairākus telefona zvanus no Gailīša, kuru nolūks bija izkontrolēt, vai sižets tiešām tiks taisīts un īpaši piekodināts, ka mēs (LTV ZD) neesam ne par, ne arī pret šo organizāciju. Tas ir īpatnēji, jo, pirmkārt, citu organizāciju dibināšanu viņš nemaz nepiemin, otrkārt, tas bija sestdienā, kad Gailītis vispār neatceras, ka vada Ziņu dienestu, un, treškārt, tik aktīva interese par to, kas bus sižetā, ir neredzēta.

2. Pagājušajā svētdienā vispār bija nedzirdēta nekaunība – viņš lika žurnālistam veidot garu interviju ar (Juri) Savicki, kurš ir (gāzes kompānijas) Itera pārstāvis Latvijā un viens no lielākajiem Par labu Latviju ziedotājiem. Un burtiski – lika, lai gan žurnālists norādīja, ka, pirmkārt, šis bus reklāmsižets par Iteru un, otrkārt, arī par intervējamā politisko piederību. Tomēr Gailītis nelikās to dzirdam un uzdeva izveidot materiālu. Lai gan tikpat labi tagad citas partijas arī var pieprasīt raidlaiku un šādu interviju. Kāpēc gan ne”?

3. Laikā, kad Latvija notika “Jaunais vilnis” īpaša redakcijas uzmanība tika pievērsta nevis konkursa atklāšanai un noslēgumam, kā tas butu normāli, bet gan nedēļas vidū tika pieprasīts materiāls par to, kā konkursa rīkotāji tiekas ar Šleseru. Un nevis par tikšanos Jūrmalas domē, kas vēl butu saprotami, bet ne – tieši ar Šleseru. Kad žurnālists atteicās to darīt, uzdevums tika deleģēts Krievu ziņu dienesta kolēģiem, bet pēc tam vakarā “Panorāmas” darbiniekam tika likts no krievu valodā nofilmēta materiāla tomer sagatavot ziņu par šo tikšanos.

4. Kad Šlesers devās savā PR gājienā pa Vecrīgu, lai apskatītu, kā Vecrīgā klājas ārzemju tūristiem, “Panorāmas” darbiniekiem tikai ar lielām pūlēm un pretī runāšanu izdevās novērst sižetu par šo gājienu. Tā vietā tika uztaisīts sižets par ārzemju tūristu situāciju pilsētā, bet tik un tā bija kadri, kuros redzams, ka Šlesers staigā pa pilsētu.

Tas nebūs par šo organizāciju, bet principā – rodas sajūta, ka Ziņu dienests tiek apzināti vājināts pirms vēlēšanām. Tagad situācija ir tāda – pec dažām nedēļām darbu beigs ekonomikas korespondents Kristaps Pētersons, tādēļ Panorāmas sastāvs ir šāds:
Maija Migla – taisa komplimentārus sižetus par Rīgas domi, arī par zirgiem un cūkām
Andrejs Volmārs – nekad mūžā nav taisījis neko politisku, tikai jokus par kultūru
Judite Čunka – apzināti izvairās no politikas sižetu veidoshanas, taisa par dabu un ārvalstīm
Karīna Rubene – blondīnīte, kura taisa visu, ko liek. Tostarp ari sižetus par politiķiem, kuri izlēmuši vairs nebalotēties un intervijā var mierīgi slavēt savu partiju – visa pārējā redakcija atteicās tos taisīt
Miroslavs Kodis – vienīgas nopietnais cilvēks, kurš ik pa laikam tiek piespiests taisit priekšniekam patīkamus sižetus
Pārējie visi ir praktikanti vai nupat darba pienemti zaļi jaunuļi, kuri atplēstām mutēm skatās uz producentu un akli taisa to, kas viņiem likts. Ko ari vajadzeja pieradit…”

P.S. Teksts iekavās ir mūsu teksta redakcija. Vēstule publicēta nesaskaņojot ar tās autori.

Papildinājums: Panorāmas producente Dagnija Neimane ir apstiprinājusi, ka vēstulē minētie fakti par spiediena izdarīšanu uz žurnālistiem atbilst patiesībai.

Rakstot iesniegumu Saeimas krēslu deldētājiem, ienāca prātā interesanta ideja. Redz, partijas cenšas savās rindās ievilkt daudz atpazīstamu cilvēku, lai vēlētāji balsojot par smuko frizūru vai lielajām krūtīm, atdotu savu balsi arī par partiju, tomēr šo visiem zināmo ļautiņu spēja domāt politiski un atbildīgi, pat pārāk bieži, ir ļoti zema. Piemēram, ar ko ilgo darbības gadu laikā ir izcēlies Imants Kalniņš? Tik vien spēja kā nosaukt tautu par ļoti neinteliģentu lietussargu mītiņu laikā. Vai arī Viktors Ščerbatihs (cilvēks kurš atsāka apmeklēt Saeimas sēdes, jo bija ieguvis traumu, tamdēļ nevarēja pavadīt laiku trenažieru zālē)?

Bet ir iespēja pačakarēt politdarboņiem nervus, tas ir tikties piektdienās ar šiem ļautiņiem, kuri ir nonākuši ķēķī tikai smukā un atpazīstamā smaida dēļ. Uzdod šiem kritiskus jautājumus par viņu redzējumu saistībā ar politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem valstī.

Ruzultējot domu, saku jums, uz rudens pusi gaidiet podraides (diemžēl, pašlaik brēveri ir atvaļinājumā).

Trīspadsmitā janvāra gada jubilejas priekšvakarā ir vēlme atsākt diskusiju par dažādām protesta formām un to iedarbību uz valdošo kliķi. Protams varam doties vecpilsētas ielās un klapēt stiklus pakalpiņu mājai Jēkaba ielā vai uzsliet teltis iepretim Valdiņam, tomēr atļaušos apgalvot šo burziņu bezjēdzīgumu, jo šīs darbības neietekmē visādu leiškalnu, līdaku un zīļu patiesos saimniekus. Pilsoņu neapmierinātības izpausmēm vajag vērsties tieši pret Andri, Aivaru un Aināru, lai šie izjūt tautas neapmierinātību ar šeptēšanos.

Tamdēļ iesaku pavasarī, vasarā vai kādā cita patīkamā laikā doties piknikā, izbraukumā zaļumos, pastaigā uz Puzi, Mākoņiem un Šleservillu. Un tur vienkārši uzturēties pie šo tipiņu mājas vārtiem, neviens mums nevar aizliegt atrasties uz ielas vai ceļa malā. Viņu nervi un prāts, palielinātu cilvēku uzturēšanos piemājā, izturēs nedēļu, varbūt divas (tam nav nozīmes)… Tad vadzim vajadzētu lūzt un šie gribēs zināt prasības.

Piedāvāju melnrakstu (manifestu):

Pieprasām tev Aivar/Andri/Ainār pamest šo valsti, jo tavas darbības rezultātā pārējā sabiedrības daļa tiek grūsta nabadzībā un postā. Tu savā centībā, padarīt Latviju par privātu bodīti, kur tirgošanās, kukuļošana, nepotisms un savu interešu nostādīšana augstāk pār kopējo labumu, esi piespiedis latviešus doties vergot trimdā. Tu esi atbildīgs par to ka pilsones un pilsoņi nespēj mīlēt mūsu Latviju, jo tā tiek saistīta ar tevis radīto un vadīto netīras politikas ķēķi. Un nevajag melst niekus caur savu reklāmistu mutēm, ka Latvija uzskata turīgos par sliktajiem, bet trūcīgos par labajiem, ka latvieši mākslīgi kultivē savstarpēju naidu. Ja tu no katra valstiska darījuma necenstos rast personīgu mantisku labu, tad nabago būtu mazāk, un mums nevajadzētu pārmaksāt par enerģiju, transportu, infrastruktūru, pārtiku, dzīvesvietu, jo izrādās šajās, tik sadzīviskajās, svērās tu esi iebāzis savu ķepu, brutāli apzogot katru Latvijas iedzīvotāju, atņemot milzīgu daļu no jau tā nelielajām algām, tad pēcāk nevajag brīnies par sabiedrībā valdošo riebumu pret tevi.

Tamdēļ pārdod savu un savas ģimenes mantu, sabāz paunās roklaižas, pārrauj jebkādus sakarus ar Latviju un dodies kur deguns rāda, tici, mums dzīve bez tevis būs labāka!

Piektdien būs 13.XI, šī skaitļu kombinācija var pamudināt ļaudis iziet ielās, lai sajustu kopības garu.
Diemžēl var sanākt pārmīt kādu vārdu ar valsts likumu sargātājiem, tādēļ iesakām tam jau laikus sagatavoties.

Būtu ļoti prātīgi piedomāt par savu drošību, tātad vienmēr ievērot distanci no potenciālā agresora, tomēr jābūt gataviem nonākt kontaktā ar zilajā tērptajiem vīriņiem, tas ietver risku saņemt gumijas vai dzelzs stieņu sitienus pa ķermeni. Tamdēļ iesaku uz krūtīm un muguras uzlikt pabiezus kartona gabalus, aptinot sev apkārt sudraba līmlenti, šādas bruņas nedaudz spēj absorbēt steka sitienus un samazina risku salauzt ribas. Svarīgi ir nepārspīlēt ar bruņu izmēru, jo tās traucēs veikli pārvietoties. Iesaku arī apsiet ap seju kādu lakatu, lai visur esošās video un fotokameras nespētu fiksēt attēlus, kuri būtu noderīgi jūdasiem. Protams mums nav ne mazākās vēlmes, lai kāds fiziski ciestu, tamdēļ uzvelciet brilles, tās pasargās jūsu acis no gumijas lodēm, kuras var tikt raidītas pilsoņu pūļa virzienā. Šo iegaumējiet rūpīgi, mugursoma, soma vai kāda cita lieta nedrīkst būt ekipējuma sastāvā, jo tas var izrādīties Ahileja papēdis aizturēšanas brīdī, tā var būt vieta aiz kuras jūs būs visvieglāk saķert un noturēt. Apģērbam ir ir jābūt gludam, tādam aiz kura ir grūti pieķerties.

Nozīmīga ir pūļa kopējā kustība. Pūļa uzdevums ir neizklīst līdz ar pirmajiem steku sitieniem pret vairogiem, bet gan saglabāt mieru un palikt uz vietas, vēlams visiem pūļa darbiniekiem saķerties rokās un lēnā solī virzīties policijas ķēdes virzienā, bez straujām kustībām, jo tās var izraisīt mentiem stresu, rezultējoties gumijas ložu un asaru gāzes izvirdumā pret pūli. Atceries, pūlis vienmēr ir lielāks par policijas ķēdi, galvenais ir nenobīties un neļaut sevi dzenāt kā aitu. Ja izdodas nonākt kādā izdevīgā pozīcijā, vēlams to noturēt piemēram izveidot drošības joslu no atkritumu konteineriem, tie aizkavēs jebkuras pretdarbības.

Aresta brīdī ir svarīgi neatzīt jebkādu savu vainu, vien apgalvojiet, ka policija jūs ir nelikumīgi aizturējusi, jo jūs tikai baudījāt ainavu un nevienam nav daļas kādā vizuālā paskatā jūs to darāt.

Šī raksts ir tapis, lai nepieļautu policijas patvaļu pret miermīlīgajiem demonstrantiem, jo ikvienam ir tiesības paust neapmierinātību ar valstī valdošo politikas ievirzi, kuras pamatā ir klaja nerēķināšanas ar cilvēkiem, to vietā saredzot tikai skaitli nevis personību. Mums ir tiesības saņemt paskaidrojumus par politiķu pieņemtajiem lēmumiem un darbībām. Ir apnicis, ka birokrāti un politiķi saudzē sevi, bet atņem iztikas līdzekļus pensionāriem un bērniem, ciniski to nodēvējot par budžeta izdevumu samazinājumu. Bezjēdzīgi un nepamatoti palielinot nodokļus, zaglīgi nosaucot šīs darbības par papildus budžeta ieņēmumiem.

N.B. dzīvē noderēs ja būsi vairākas reizes noskatījies šo video un iegaumējis darbības, kuras nevajadzētu veikt.

Redzot peripētijas un ņemšanos ap Džohara Dudajeva gatvi, nolēmu visu mīlētajam Nilam uzrakstīt vēstuli. Ja saņemšu atbildi, protams to šeit publicēšu.

Rīgas domes priekšsēdētājam
Nilam Ušakovam,

iesniegums.

Labdien,
es kā patiess rīdzinieks, kura tēvs un tēva tēvi ir bijuši šīs pilsētas iedzīvotāji, vēlētos, lai mana dzimtā pilsēta kļūtu labāka un skaistāka, tamdēļ ierosinu Puškina ielu pārdēvēt Čaka Norisa vārdā, jo šis cilvēks mani un daudzus citus pilsoņus ir iedvesmojis, uzrunājis un veicinājis dzīves uztveres kvalitāti. Pretstatā Rīgai svešais dzejdaris Aleksandrs Puškins nav pat apciemojis šo skaisto pilsētu, kura mīt abpus Daugavas krastiem, kā arī ļoti apšaubu A.Puškina sarakstītas dzejas spēju aizskart kaut vienu mūsdienu cilvēka dvēseles stīgu. Rīga ir pelnījusi vienu skaistu un cildenu ielas nosaukumu vairāk. Rīgā ir jābūt Čaka Norisa ielai!

P.S.
Atbildi rakstiskā veidā, pēc būtības, vēlos saņemt Latvijas Republikas “Iesnieguma likumā” noteiktajā termiņā, respektīvi, ja Puškina iela tiks pārdēvēta Čaka Norisa vārdā, tad lūdzu norādīt precīzu datumu, kad tas tiks paveikts, savukārt ja mans priekšlikums tiks noraidīts, gribu saņemt atteikuma pamatojumu, kā arī paskaidrojumu, kas tieši būtu jādara, lai iela tiktu pārdēvēta.

2009. gada 28. oktobrī

Ir bijuši dažādi nomoda sapņi, kuros redzu kā kāds jaunietis nes rokās parastāko sarkano Lodes ķieģeli, lai nonācis mājās, varētu to izmantot kā presi gurķu skābēšanai, bet uz Jēkaba ielas viņam sanāk misēklis, sapņa varonis paklūp un ķieģelis izslīd tam no rokām, trāpot kādai automašīnai ar Latvijas Republikas īpašās sērijas numura zīmi AA66… Bēda, biedri, bēda!

Kāds visu mīlēts Valdis, Einārs vai Gundars teic uzrunu savai tautai, vēsturiski nozīmīgā mirklī, tauta un politiķis kļūst kā viens vesels, šajā kopīgajā pārdzīvojumā, bet putni, iespējams, vēlas to visu sabojāt! Nevelti Ainārs (Š), tos tā neieredz. Tie lidinās virs tautas priekšstāvju galvām, cenšoties godavīrus apķēzīt ar izkārnījumiem, tomēr sapņa varonis neapjūk un izvelk no somas tomātus, ar kuriem patrenkt ķēzītājus. Diemžēl tomāts netrāpa negantajiem putniem, bet gan runas teicējam – neraža!

Jaunieši sapnī sapulcējas, lai iedzertu glāzi kefīra, netālu, drīzāk gan blakus Ministru kabinetam vai Saeimai, sapnī viss ir tik neskaidrs, ka nevaru saprast. Un redz gādīgie valsts spēka pārstāvji no Latvijas Republikas policijas specvienības Alfa, vēlas sakomunicēt ar šo nelielo kefīra baudītāju pulciņu, diemžēl jaunieši sabīstas no Alfas vīru draudzīgajām sejām, un paslēpjas aiz miskastu konteineru sienas, kura izrādās pati spēji uzliesmoja. Cik jauki, ka jaunieši atrada patvērumu, jo mammas jau no mazotnes māca, ka nedrīkst runāt ar svešiniekiem. Galvenais, lai kājas siltas.