Bērni skrēja nopakaļ un bļāva viņai: “Ragana, ragana!”, bet tantīte tik un tā iegāja mājā. To, kas notika tālāk, es atcerēšos līdz pat mūža galam…

“Klausies šurp, meitēn! Dodies uz manu pagalmu un atnes lielo sili, kas karājas ārā pie krāsniņas, paķer arī vara bļodiņu, tad paķer tā pavairāk salmus! Pasteidzies!”

Lasi vēl: Meitene zvērēja, ka viņa nekad nav gulējusi ar vīrieti, uz ko ārsts atrada izcilu atbildi!

Nākošajā dienā ciema padomes priekšsēdētājs, kas bija ļāvis mums dzīvot pamestajā namā, lika mums nogādāt atpakaļ traktora piekabi. Es sadzirdēju pēc laika, kā pie mājas pagalma piebrauc traktors, paskatās, kas notiek pagalmā. Tad es dzirdēju, ka kāds attaisa vaļā vārtus.

Pēc tam cilvēki, kas sēdēja piekabē, izleca laukā un sāka krāmēt no tās ārā malku. Es izskrēju uz mājas lieveņa, paguvusi uzmest uz pleciem vien vilnas deķīti. Pagalmā stāvēja Nikolajs Stefanovičs, paralēli komandējot vīriešus darboties. Viņš pagriezās pret mani un teica:

“Pieņem, saimniecīt, malku!”

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru