Taču brīdī, kad 3 gadus vecais Kristofers ar asarām acīs atskrēja pie savas mammas Elizabetes Nordgārdneres, viņa no sākuma nepievērsa tam lielu uzmanību. Sieviete stāsta:
“Mēs ar zēniem bijām atbraukuši pie manas vecāsmātes un vecātēva. Pēkšņi Kristofers sāka raudāt un ielīda man klēpī. No sākuma domājām, ka viņu sadzēla lapsene vai arī viņš nejauši sadūrās ar kādu zariņu.”
Elizabete pat nojaust nevarēja, ka drīzumā viņai nāksies piedzīvot savas dzīves lielākos pārdzīvojumus.
Pēc kādām 15 minūtēm Kristoferam kāja palika zila un stipri sapampa.
“Neatliekamās medicīniskās palīdzības helikopters ieradās ļoti ātri. Ārsti teica, ka tas esot odzes dzēliens, tādēļ mūs veda uz Slim**cu,” stāsta Elizabete.
Kristoferam ievadīja pretindi un viņš sāka atveseļoties. Visi rādītāji nostabilizējās, taču pēkšņi zēnam palika vēl sliktāk. Daudz, daudz sliktāk…
Izrādījās, ka zēnam bija iekšēja zarnu asiņošana.
Ārsti izmērīja Kristofera As**s rādītāju un pamanīja, ka tas ir tikai 5 (norma ir 11).
Turklāt zēns krasi sāka izkristies svarā – no 20 kilogramiem viņš izkritās līdz 15!
Kad māte saprata, ka situācija ir daudz nopietnāka, nekā sākumā šķita, viņa ne pa jokam satraucās.
Odzes dzēliena reakcija cilvēkiem ir dažāda, taču īpaši bīstama tā ir bērniem.
Reanimatologs Garijs Ahterbergs skaidro, ka dzēliena rezultā ir svarīgi saglabāt mieru.
Aukstajos mēnešos odzes vielmaiņa palēninās, tad viņas dodas ziemas miegā. Taču brīdī, kad saule sāk sildīt gaisu, visi rāpuļi sāk līst laukā.
“Odzes visaktīvākās ir vasarā. Turklāt daudz cilvēki izvēlas atpūtu pie dabas, tādēļ arī sastapšanās iespējamība ar tām ir daudz augstāka,” skaidro Pēters Bjohmans.
Tieši tādēļ odžu apdzīvotās teritorijas vienmēr ieteicams apiet ar gabalu.
Kristofers Slim**cā pavadīja pusotru nedēļu. Viņš izdzīvoja, taču cīņa par dzīvību nebija viegla.
Par laimi, 3 gadus vecais zēns pilnībā izveseļojās no šī briemsīgā odzes dzēliena. Elizabete stāsta, ka zēns pēc tam uzreiz sācis spēlēties.
Viņa piebilst, ka tagad pie dabas būšot daudz uzmanīgāka.
“Es tagad daudz nopietnāk izturos pret odzēm. Turpmāk mani bērni pa garu zāli staigās tikai gumijas zābakos,” stāsta Elizabete.
Pret dabu vispār nepieciešams izturēties uzmanīgi, bet pret čūskām – vēl uzmanīgāk.
Esiet vērīgi, lai vasara kļūtu par jaukas atpūtas, nevis nepatīkamu brīžu vācelīti!