Ostas pilsētā Ventspilī gaiss nav sliktāks kā visā Latvijā, liecina mērījumi

Saistīts attēls

«PM10 daļiņu koncentrācija Ventspilī nepārsniedz vidējo rādītāju Latvijā, kas nozīmē, ka ostas pilsētā gaiss nav īpaši sliktāks kā visā Latvijā vidēji,» uzsver SIA Estonian, Latvian&LithuanianEnvironment valdes locekle Aiga Kāla.

BNN jau vēstīja, ka pēdējo pāris nedēļu laikā Ventspilī daudz runāts par gaisa kvalitāti, īpaši saistībā ar karsto laiku. Saņemtas vairāk Ventspils iedzīvotāju sūdzības par izteikto ogļu putekļu koncentrāciju Ventspilī, kas radusies saistībā ar pilsētai neraksturīgiem laikapstākļiem. Lai arī sūdzastai skaitā par SIA Bio-Venta radīto «aromātu», kas pēc iedzīvotāju  raksturojuma «smird pēc līķa», ar ventspilniekiem 31.jūlijā tikās šoreiz Ventspils Tirdzniecības ostas (VTO) pārstāvji, kā arī Valsts vides dienests (VVD).

«Medijos ir daudz dezinformācijas par to, kas ir putekļi un kā tie ietekmē cilvēku veselību. Tās ogļu daļiņas (nevis putekļu), kuru izmērs ir lielāks par desmit mikrometriem, nenonāk cilvēka organismā, tātad – neietekmē veselību,» tikšanos iesāk SIA Estonian, Latvian&LithuanianEnvironment valdes locekle Aiga Kāla.

Attēlu rezultāti vaicājumam “Ostas pilsētā Ventspilī gaiss nav sliktāks kā visā Latvijā, liecina mērījumi”

Viņa atzīmē, ka «lielās, ar aci redzamās daļiņas pilnīgi noteikti rada traucējumus, bet plaušās tās nenonāk». Lai uzlabotu esošo situāciju, pašlaik VTO izskata iespēju darbināt sniega lielgabalus, kas spētu veidot miglai līdzīgu ūdens aizkaru piestātnes pusē. VTO Tehniskais direktors Māris Lieģis tikšanās laikā pastāstīja, ka VTO pašlaik izstrādā priekšlikumu uzstādīt vēl platformas, lai izveidotu vēl vienu ūdens ņemšanas vietu, kurā izvietotu papildu sniega lielgabalus, kas rada tā saucamo «ūdens sienu». Viņš stāstīja, ka nesen viesojies Lietuvā, Klaipēdā, kur nozares kolēģi arī mēģina lietot sniega lielgabalus vasaras sezonā.

VVD gan atkārtoti ir uzsvēris, ka Ventspilī nav konstatēts vides piesārņojums. «Kā informēja Ventspils reģionālā vides pārvalde, akmeņogļu pārkraušanas kompleksā, kur uzglabā un pārkrauj lielāko ogļu apjomu, pirmajā pusgadā ir bijušas desmit cieto daļiņu PM10 pārsniegumu reizes. Jūlijā pārsniegumi vispār nav bijuši. PM10 atļautā koncentrācija dzīvojamā zonā ir 50 mikrogrami/kubikmetrā. Jūlijā maksimāli ir bijis 21,7 (vienu reizi), vēl vienu reizi 21,00. Citās dienās svārstās no 3,1 līdz 18,7 (deviņas dienas ir bijis zem desmit). Tātad nav konstatēts piesārņojums,» iepriekš BNN skaidroja VVD ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne.

Par mērījumiem atbild Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) laboratorija, Valsts monitoringa tīkls, kas nodrošina datu monitoringu. LVĢMC ir atbildīgs arī par gaisa kvalitātes mērījumiem visā Latvijā – par staciju uzturēšanu, mērījumu veikšanu un mērījumu precizitātes nodrošināšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā valsts monitoringa tīklā izmantoto metožu līdzvērtīguma pierādīšanu.

Ventspils iedzīvotāja Malda, kuras mājoklis atrodas pretim vienam no termināliem, stāsta, ka putekļi ir bijuši vienmēr, bet pašlaik to ir tik daudz kā nekad. «28., 29. un 30.jūnijā kaut kādu vēju dēļ mēs bijām pilnīgi oglēs. Visu laiku jau ir, bet ciešami. Nu šogad ir vienkārši šausmīgi. Tāpēc nolēmu piezvanīt uz VVD un pajautāt, kas notiek. Viņi man pateica, ka būs tikšanās [ar iedzīvotājiem], tāpēc atnācu.»

Tikmēr Aiga Kāla norāda, ka laikapstākļu dēļ putekļu uzkrāšanās notiek visā Latvijā, arī Rīgā. Toties «atšķirība putekļu koncentrācijā starp 2017. un 2018.gadu Ventspilī ir ļoti zema».

Viņa piebilst, ka vizuālā ietekme un traucējums ir tas, kas Ventspilij ir raksturīgs un ar ko ražošanas uzņēmumiem ir jāstrādā.

Ventspils domes opozīcijas deputāts Aivis Landmanis tikšanās laikā komentēja, ka viņam nostrādāto gadu laikā ne reizi nav izdevies saņemt informāciju par to, ko Ventspils Brīvostas pārvalde un pilsēta stratēģiski dara, lai uzlabotu situāciju pilsētā. Viņš uzsver, ka «vispirms uz jautājumiem būtu jāatbild Ventspils Brīvostas pārvaldei un Ventspils domei, jo pašreizējās sekas ir šo divu iestāžu ilglaicīgā bezdarbība».

Arī VTO valdes priekšsēdētājs Valērijs Pašuta piekrita, ka problēmas būtu jārisina arī politiskā ceļā.

No iedzīvotāju puses jautāta, kā VTO grasās kompensēt iedzīvotājiem radušās neērtības, VTO Administratīvi tiesiskā direktore Alīna Rugine uzsver, ka VTO radušos piesārņojumu valstij kompensē, regulāri maksājot Dabas resursu nodokli. Šo nodevu iekasē valsts, kas arī turpmāk naudu izmanto, lai veicinātu dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Tā par nodokli skaidrots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mājaslapā.

Tāpat Rugine uzsvēra, ka VTO ir uzņēmums, kuram izsniegta Atļauja  B kategorijas piesārņojošai darbībai.

Turpinot: «Sabiedrībai ir brīvi pieejami izsniegto A kategorijas un B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju nosacījumi, ko var apskatīt Vides pārraudzības valsts biroja mājaslapā, kā arī informācija par monitoringa un kontroles rezultātiem attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē.»

Ekspertu viedoklis un likumi tikmēr nav apmierinājuši Ventspils domes pārstāvjus. Ventspils domes personāla nodaļas vadītāja Agnese Jansone, kura vāca parakstus prasībai ierobežot ostā pārkraujamo ogļu putēšanu, tikšanās beigās BNN sacīja: «Šodien esmu sapratusi, ka normatīvi ir nesakārtoti, vienīgais ierocis ir likuma pants.» Viņa teica, ka pilsētai būtu jāparedz striktāki noteikumi.

Arī Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš atzīmēja, ka «VVD ir tiesības iesniegt normatīvo aktu ieteikumus, ja Eiropas Savienības regulās ir «rakstītas absolūtas muļķības», un saistībā ar Ventspils situāciju viņiem tas būtu jādara».

Attēlu rezultāti vaicājumam “Ostas pilsētā Ventspilī gaiss nav sliktāks kā visā Latvijā, liecina mērījumi”

VVD ir devis uzdevumus VTO, kas uzņēmumam jāizpilda līdz augusta vidum: 1) turpmāk, veicot akmeņogļu grēdu mērījumus, tos vajadzēs dokumentēt; 2) viena monitoringa stacija jānovieto tuvāk  ogļu uzglabāšanas vietai; 3) jāizveido un jāizvieto videonovērošanas sistēmu ogļu izkraušanas un kuģu iekraušanas novērošanai; 4) jārīko sabiedrības informēšanas pasākums, kas jau izpildīts 31.jūlijā.

Pie VVD dotajiem uzdevumiem nāk klāt VVD reģionālo vides pārvalžu vadītāju rotācija, kas stājas spēkā no 1.augusta. Tās rezultātā līdzšinējais Madonas Reģionālās vides pārvaldes (RVP) direktors Normunds Broks turpmāk ieņems Ventspils RVP direktora amatu, informē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece Santa Vaļuma.

Līdz ar to, Ventspils reģionālās vides pārvaldes līdzšinējā direktore Inguna Pļaviņa turpmāk ieņems Madonas RVP vadītājas amatu.

«Amatpersonu pārcelšana (rotācija) VVD ir normāla prakse. Gan ikdienas jautājumu, gan krīzes situāciju risināšanai veidojam vadības komandas un mainām tās, ja nepieciešams, lai sasniegtu nospraustos mērķus. Pašreiz Ventspils RVP ir nepieciešams cilvēkresursu pastiprinājums, un esam pārliecināti, ka svaigs redzējums un jauni vadības paņēmieni dos nozīmīgu ieguldījumu pārvaldes darba rezultātu uzlabošanā. Secīgi, tas motivēs pārvaldes darbiniekus pielikt vēl lielākas pūles labas vides kvalitātes nodrošināšanā visā reģionā, tostarp Ventspilī,» pauda Stašāne.

 

 

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru