2010. gadā man nācās lietot ciprofloksacīnu, lai ārstētu urīnpūšļa infekciju – tas uz visiem laikiem izmainīja manu dzīvi. Neskaitāmi spontānie saišu un cīpslu plīsumi, mugurkaula distrofija un artrīts – lūk, ko man izmaksāja šīs zāles.
Pēdējo 7 gadu laikā esmu pārcietusi 20 dažādas operācijas – divdesmit!
Sākotnēji šīs antibiotikas tika paredzētas lietošanai tikai tad, ja nekas cits nepalīdzēja un nācās pieņemt galējus mērus. Tos nav paredzēts izrakstīt parastu kaišu gadījumā.
Tie rada tik smagus kaitējumus tādēļ, ka iznīcina DNS mitohondriju šūnas. Tās ir šūnas, kas atbild par organisma problēmu un nepilnību labošanu.
Taču tas nebūt vēl nav viss! Fluorhinoloni tiek garām As**s – galvas smadzeņu barjerai (hematoencefalītiskā barjera). Tas var radīt psihiskas dabas traucējumus, depresiju, kā arī pašnāvnieciskas noslieces. Man ļoti paveicās, ka vismaz mana psihe palika neskarta.
Kas ir pats briesmīgākais – šie kaitējumi ar laiku tikai uzkrājas. Jo vairāk tiek lietotas šīs antibiotikas, jo lielāku kaitējumu nodarāt savam ķermenim un imūnsistēmai.
Tas neattiecas tikai uz atsevišķiem cilvēkiem, kuriem ir izteikta jūtība pret preparātiem – tas attiecas uz pilnīgi visiem! 100% cilvēkiem, kas lietojuši fluorhinolonus, novērojama asiņu pieplūduma problēmas saitēm, cīpslām un locītavām.
Katram ir sava barjera. Kāds no vienas devas sāk teju “sadalīties pa daļām” un mirt nost, bet kāds lieto jau 25. reizi, bet vēl nav sajutis tuvojošās briesmas.
Manas problēmas sākās pēc 4. antibiotiku lietošanas kursa. Sekas, kādas piedzīvoju es, bija fiziskas, bet ir cilvēki, kas piedzīvo psiholoģiskas.
Taču pats briesmīgākais ir tas, ka šim nav nekādu ārstēšanas iespēju! Nav nekāda glābiņa! Teikšu godīgi, ja es neticētu Dievam, domājams, ka jau sen būtu metusies zem vilciena.
Rakstu šo visu ar cerību, ka pastāstīsiet par to arī saviem radiem, draugiem un paziņām. Nekad nedrīkst akli lietot antibiotikas! Neriskējiet ar savu veselību! Nebaidieties pieprasīt ārstam citus alternatīvus variantus. Mums katram ir dota tikai viena dzīve!
Pēdējo 7 gadu laikā esmu pabijusi pie 3 reimatologiem, ortopēdiem, fizioterapeitiem, arodterapijas speciālistiem un trīs vadošajiem terapeitiem. Mani nav iespējams izārstēt – atliek vien lasīt pa daļām to, kas ir vēl palicis…
Vienīgā atbilde pagaidām ir Dievs. Viņš izvedis mani cauri tumšiem laikiem un bijis līdzās nelaimēs. Viņš palīdz man ārstēties, taču tam ir nepieciešams ļoti ilgs laiks.
Pēdējo 5 gadu laikā esmu nogājusi tālu ceļu. Tagad esmu beidzot atsākusi regulāri doties pastaigās pa kalniem, nemaz neskatoties uz savām Vese***as problēmām. Dievs ir pats labākais ārsts!”
Noteikti pastāstiet par šo arī saviem draugiem, radiem un paziņām