Tēvs ar sava bērna māti ir kopā piespiedu kārtā dēļ bērna. Pie kā šāda rīcība var novest?

Un vai tas ir tā vērts? Lasi kāda vīrieša atzīšanos par būšanu attiecības, jūtot sevī labu tēvu, bet ne vīru.. Pavisam atklāti!

Lasi vēl: Ar šo paņēmienu viegli var uzzināt vai jums kāds ir ”uzlicis ļaunu aci” vai nē

“Man nav skaidra vīzija nākotnei. Es neesmu perfekts tēvs, bet esmu mīlošs un gādīgs. Un par visu vairāk – es ļoti, ļoti mīlu mūsu dēlu. Diemžēl es neredzu sevi kā mīlošu un gādīgu vīru un es nevaru teikt, ka ļoti, ļoti mīlu savu sievu. Labi, būtu melots, es viņu mīlu, bet reizēm tik ļoti nevēlos savā tuvumā. Un zinu, ka kādā brīdi man vienkārši pietiks.”

Viena no pirmajām lietām, ko iemīlēju savā sievā, bija viņas spēju rūpēties par citiem. Viņa ir fenomenāla ar bērniem! Bet es – es nekad neesmu bijis drošs par savu spēju būt par tēvu. To visu dīvainā kārtā papildina fakts, ka mums nevarēja būt bērni. Un tas ātri vien izzudināja visu romantiku attiecībās. Tāpēc pēc gadiem attiecībās mēs nolēmām adoptēt.

Adopcija šķita kā kaut kas obligāts. Bet man nešķita, ka es spēšu būt tēvs, kāds bērnam nepieciešams. Vienīgo lielisko tēvu, kuru es pazinu, zaudēju jau bērnam, tādēļ man likās, ka viss, ko spēšu bērnam sniegt, būs tās pašas zaudējuma sāpes, kuras viņš kādreiz, pieaugot piedzīvos.

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru