Sadarbojoties ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru “Ludviga Foruma” muzejs Āhenē 22. martā atklāj izstādi, kas veltīta leģendārai personībai mākslas vēsturē – Valdim Āboliņam. Kurators un meilārta mākslinieks bija simbolisks un faktisks savienojums starp Rietumu un Latvijas mākslu situācijā, kad tās šķīra dzelzs priekškars.
Izstāde “Valdis Āboliņš un kā FLUXUS nonāca Āhenē” aicina izsekot V. Āboliņa (1939-1984) rīkotajām avangarda kultūras norisēm Āhenē un viņa virzītajiem kultūras sakariem aukstā kara laikā attiecībās abpus dzelzs priekškaram. Ekspozīcija ļauj ieraudzīt aukstā kara dzīvi ne vien konfrontācijās un sašķeltībā starp Rietumiem un Austrumu bloku, bet arī cilvēku attiecībās un savstarpējā saziņā.
60. gadu sākumā, kad kultūra piedzīvoja krasas pārmaiņas, viena no radikālākajām jaunās mākslas izpausmēm bija Fluxus – tā dalībnieki eksperimentēja ar mākslas, mūzikas un teātra formām, radīja multimediju performances, akciju koncertus, ko dēvēja arī par antimākslu un antimūziku. Fluxus sajauca absurdas darbības ar spēli, jokiem, dzeju, ikdienišķām banalitātēm un arī politiskām atsaucēm.
1964. gada 20. jūlijā Āboliņš kopā ar mākslinieku Tomasu Šmitu noorganizēja Fluxus “Jaunās mākslas festivālu”, kurā ar provokatīvām un politiski kritiskām akcijām piedalījās virkne vēlāk leģendāru mākslinieku, un kas kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem pēckara Eiropas politiskās mākslas avangarda notikumiem.
Izstādes kuratore Ieva Astahovska no Latvijas Laikmetīgās mākslas centra stāsta: “Valdis Āboliņš, kritiskās teorijas iedvesmots, jaunā kreisuma idejas un aktīvāko politisko darbību izvērsa trimdas vidē, meklējot iespējas veidot kultūras apmaiņu starp Rietumiem un padomju blokā izolēto Latviju. Īpaša vieta viņa radošajā darbībā bija meilārtam – eksperimentālās un ekscentriskās vēstules ceļoja gan pie draugiem un domubiedriem Vācijā, gan otrpus dzelzs priekškaram.”
“Lielākais hepenings, bagātīgākā décollage, aktīvākā akcija ir dzīve,” 1964. gadā Fluxus Jaunās mākslas festivāla manifestā rakstīja Valdis Āboliņš. Arī viņa paša dzīve un radošā darbība savijās, un tajās netrūka avangardisku notikumu, kultūrpolitisku aktivitāšu un vēlmes drosmīgi lauzt un paplašināt esošās robežas. Āboliņš bija viena no atslēgas figūrām Āhenes un avangarda vidē, viņš organizēja tādu leģendāru mākslinieku kā Jozefa Boisa, Volfa Fostela, Roberta Filjū, Jērga Imendorfa, Franca Erharda Valtera, Nam Džun Paika provokatīvās akcijas un citus mākslas notikumus.
Izstāde muzejā “Ludviga Forums” būs skatāma līdz 2018. gada 19. augustam, tās kuratori ir Ieva Astahovska un Benjamins Dodenhofs, ekspozīcijas dizainu veidojis grafiskais dizaineris no Latvijas Aleksejs Muraško.
Par Latvijas Laikmetīgās mākslas centru
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, starptautisku un nacionāla mēroga mākslas notikumu kurators un producents, ir lielākā Latvijas laikmetīgās mākslas institūcija. Kopš 1993. gada tas pēta un veido laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un starptautiski, lai provocētu kritisku refleksiju par mūsdienu sabiedrības jautājumiem. Starp LLMC pazīšanās zīmēm ir vērienīgākais ikgadējais laikmetīgās mākslas notikums Latvijā SURVIVAL KIT, laikmetīgās mākslas izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Hardija Lediņa gads un Latvijas pārstāvniecība tādos starptautiskos notikumos kā Kochi-Muziris biennāle, Venēcijas mākslas biennāle, Sanpaulu biennāle, Manifesta, Raumas laikmetīgās mākslas biennāle u.c. LLMC uztur vienīgo Latvijas laikmetīgās mākslas arhīvu.