Bioloģiskais antropologs Helēna Fišere un neirobiologs Lūsija Brauna pastāstīja, kā mūsu smadzenes aktivizē “pozitīvās ilūzijas”, lai paildzinātu mūsu laimes brīžus, nepamanot negatīvos brīžus, šādi visu laiku koncentrējoties tikai uz pozitīvo.
Savā pētījumā zinātnieki analizēja simtiem cilvēku galvas smadzeņu skenēšanas rezultātus, kur katrs no šiem cilvēkiem atradās visdažādākās mīlestības stadijās un ģimenes attiecībās. Viņi pamanīja, ka cilvēkiem, kas ilgstoši atrodas labvēlīgās attiecībās, bija īpaši aktīvas trīs galvas smadzeņu daļas:
galvas daļa, kas atbild par līdzcietību un līdzjūtību;
galvas daļa, kas atbild par savu emociju un stresa kontroli;
galvas daļa, kas atbild par pozitīvām ilūzijām.
Pēdējam no šiem punktiem ir īpašs medicīnisks nosaukums – ventromediālā prefrontālā garoza. Tā ir smadzeņu zona, kurā tiek apstrādāta nosodīšana: tieši šeit viss sākas, kad mēs kaut ko kritizējam.
Jūs zināt, kas notiek ar šo smadzeņu daļu, kad cilvēks iemīlas? Tajā samazinās aktivitāte!
Kad mēs iemīlamies, mūsu smadzenes nolemj samazināt negatīvo nosodījumu radīšanu.
Vai tad tas nav lieliski?
Protams, tas nenozīmē, ka mums vajag ignorēt jebkuras sliktās īpašības vai arī attaisnot cilvēka sliktās darbības. Izrādās, ka pat neiroloģiskā līmenī mēs zinām, ka pilnvērtīgām attiecībām mums vajag samierināties ar sava partnera nepilnībām, pieverot uz tām acis.
Tas taču ir pats sarežģītākais, vai ne tā?
Kad jūs ar savu partneri kopā esat jau ilgu laiku un ikdienā vēl pavadāt kopā daudz, sākat pamanīt šī cilvēka īpašības, kuras ne vienmēr ir pašas labākās. Ja cilvēks tiešām ir iemīlējies, tad pat viņa fizioloģija darīs visu, lai pārlieku nenosodītu partneri. Mīlestība liek jums kļūt daudz līdzcietīgākiem, maigākiem, daudz saprotošākiem.